Programma: LB turpinās nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu

Latvijas makroekonomiskas stabilizācijas programma arī paredz noteikt eiro ieviešanu 2012.gadā par Latvijas stratēģisko mērķi.Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu veido četras sastāvdaļas - monetārā politika, fiskālā politika, finanšu politika, kā arī pasākumi ekonomikas konkurētspējas veicināšanai.Monetārās politikas sadaļā arī norādīts, ka Latvijas banka turpinās sekot ekonomikas attīstības procesiem un būs gatava lietot obligāto rezervju prasības kā monetārās politikas realizēšanas rīku, kad vien tas būs nepieciešams.Fiskālās politikas sadaļā ietverti vairāki pasākumi, kas paredz tuvākajā nākotnē Latvijā īstenot stingru fiskālo politiku. Proti, šā gada budžeta deficītu plānots ierobežot līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo situācija ar katru dienu arvien pasliktinās. Bičevskis norādīja, ka valdībai jārīkojas, lai ierobežotu izdevumus, jo, ja šogad ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes iztērēs visu, kas paredzēts, tad budžeta deficīts būs lielāks par 2% no IKP.Plānots turpinās samazināt budžeta izdevumus arī 2009.gada pirmajā ceturksnī, balstoties uz pārskatītām prognozēm. Visā gadā iecerēts sekot nākamā gada budžeta faktiskajai izpildei, un, ja būs vajadzīgs, veikt izdevumu papildu samazināšanu. Vienīgais iespējamais iemesls noteiktā budžeta deficīta robežas pārsniegšanai ir Eiropas Savienības fondu projektu apguve virs plānotā apjoma. Vēl arī paredzēts iespējami ātri veikt strukturālās reformas, īpaši valsts pārvaldē, izglītības un veselības aprūpes jomās.Lai ievērotu stingru fiskālo politiku, Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma paredz virzīties uz valsts pamatbudžeta, neieskaitot ar Eiropas Savienības fondu apguvi saistītos ieņēmumu un izdevumus, sabalansēšanu. Galvenie izmaksu optimizēšanas un samazināšanas pasākumi, kas tiks ietverti 2009.gada budžeta grozījumos, ir valsts pārvaldē strādājošo skaita un algu fonda samazināšana, kā arī bezdarbnieku pabalstu sistēmas pilnveidošana ar mērķi stimulēt to ātrāku atgriešanos darba tirgū, kā arī citu sociālās aizsardzības jomu politiku koriģēšana.Iecerēts likumos iestrādāt arī fiskālo atbildību, un nākotnē Saeimai tādējādi būtu jāapstiprina triju līdz piecu gadu budžets. Tāpat iecerēts veikt novērtējumu par valsts veicamajām funkcijām, lai pēc tam varētu samazināt un optimizēt valsts pārvaldes izdevumus.Savukārt finanšu politikas jomas pasākumi stabilizācijas programmā paredz garantēt noguldījumus Latvijas bankās līdz 50 tūkstošiem eiro, izveidot valsts galvojumu programmu sindicētajiem kredītiem, sniegt palīdzību globālās finanšu krīzes ietekmē finanšu grūtībās nonākušām finanšu institūcijām, kuru maksātspēja vai likvidācija radītu sistēmnozīmīgas negatīvas sekas. Tāpat plānota finanšu pakalpojumu sniedzēju pastiprināta uzraudzība.Ekonomikas stabilizācijas programma paredz arī vairākus pasākumus ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Proti, plānots veicināt algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās, izlīdzinot atšķirības starp algām un darba produktivitāti, kā arī nepieciešams palielināt darba tirgus elastību un konkurētspēju.2007.-2013.gadam pieejamos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus iecerēts koncentrēt, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem. Tāpat paredzēts sniegts valsts atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, kā arī izveidot konkurētspējīgu eksporta kredīta apdrošināšanas modeli. Vēl plānots atbalstīt uzņēmumus, kuriem ir grūtības saņemt kredītu ES struktūrfondu projektu realizēšanai, ar īpaši izveidotu finanšu instrumentu starpniecību.Programma arī paredz samazināt administratīvo slogu, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, vienkāršojot nodokļu administrēšanu, nekustamā īpašuma reģistrēšanu, būvniecības atļauju saņemšanu un maksātnespējas un likvidēšanas procesus. Nākamgad iecerēts pabeigt administratīvi teritoriālo reformu, kā arī panākt būtisku progresu veselības aprūpes un izglītības sistēmas reformēšanā, pamatojoties uz administratīvi teritoriālo reformu.Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma vēl būs jāapstiprina valdībā.Pēc pēdējo gadu straujās tautsaimniecības izaugsmes Latvijas ekonomikā ir lejupslīde.Latvija ir sākusi oficiālas sarunas ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu par Latvijai nepieciešamo atbalstu makroekonomiskās un finanšu situācijas stabilizācijai.Latvija tāpat kā citas valstis pēdējā laikā izjūt būtisku pasaules finanšu krīzes ietekmi. Turklāt finanšu krīzes dēļ problēmas ar likviditātes nodrošināšanu radās Latvijas otrai lielākajai bankai "Parex bankai", kuru situācijas stabilizēšanai Latvijas finanšu sistēmā 8.novembrī nolēma pārņemt valsts kontrolē.