"Nav normāla valdības attieksme pret tiesībsargājošajām iestādēm," saka I.Krauze. Arī viņa kolēģi A.Serovs un Ā.Bočs ar preses dienesta starpniecību skaidroja, ka "primārais iemesls [aiziešanai] noteikti ir drošības sajūta saistībā ar valsts ekonomisko stāvokli — vai alga regulāri saglabāsies tāda, ar ko varēs pildīt kredītsaistības un uzturēt ģimeni. Prokurora amatam ir lieli ierobežojumi — ja nu nonāk tiktāl, ka aizkavējas algu izmaksa, nav iespēju piepelnīties citur."
Prokurori neslēpj, ka lēmums par advokāta eksāmena kārtošanu viņiem pašreiz ir kā drošības spilvens. Visticamāk, eksāmens notiks rudenī. Veiksmīgi to nokārtojot, gada laikā var izlemt — kļūt par advokātu vai palikt prokuratūrā. "Tad jau redzēs," spriež I.Krauze un noliedz uzskatu, ka tas automātiski nozīmē "pāriešanu pretējā pusē".
Salīdzinot ar citām tiesībsargājošajām iestādēm, prokuroru dzīve patlaban nav no sūrākajām. Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas ir ap 800 latiem. Neraugoties uz prokuratūras atalgojuma fonda samazinājumu par 16%, algas nav samazinātas, jo starpība tiek piemaksāta no pērn neizmaksāto prēmiju naudas. Taču arī prokuroriem vairs nav piemaksas un prēmijas. "Ja prokuroru atalgojums tiks samazināts, diemžēl pastāv risks, ka spējīgi prokurori neturpinās darbu prokuratūrā. Es ceru, ka situācija tik tālu nesaasināsies, un šī iemesla dēļ mums nebūs jāzaudē profesionāli kadri," saka ģenerālprokurors Jānis Maizītis: "Kas attiecas uz kopējo noskaņojumu — neapšaubāmi, ka neskaidrība ar valsts ekonomisko un budžeta situāciju ietekmē prokuratūras darbiniekus kā jebkuru strādājošo šobrīd.