Kā rāda 1976.gadā dzimušā Martinsona amatpersonas deklarācijas, līdz pat 2008.gadam viņam nav piederējuši nekādi nekustamie īpašumi, un arī viņa vecākiem piederējis tikai neliels dzīvoklītis Rīgā.
Laikā līdz 2008.gadam prokurora alga diezgan strauji pieaugusi – vēl 2006.gadā viņa mēnešalga bijusi 900 latu mēnesī, bet 2007.gadā – jau 1250 latu mēnesī. 2008.gadā tā vēl nedaudz palielinājusies.
2008.gadā pirms bērna piedzimšanas Martinsons iegādājies savu pirmo personisko nekustamo īpašumu, un tas bijis diezgan tipisks ''trekno gadu'' pirkums: 92 kvadrātmetru dzīvoklis Baložos 2008.gada sākumā tika nopirkts par iespaidīgu summu.
Saskaņā ar zemesgrāmatu datiem, dzīvokli prokurors iegādājies par aptuveni 74 000 latu, savukārt viņa paša deklarācijā norādītā summa ir 140 000 eiro – tātad 98 000 latu jeb aptuveni 1060 latu kvadrātmetrā.
Prokurors aizņēmies faktiski visu pirkumam nepieciešamo summu – deklarācijā uzrādīti divi aizdevumi 126 000 eiro (aptuveni 78 200 lati) un 14 000 eiro (aptuveni 9800 lati) apmērā, kaut saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju uz īpašumu reģistrētās hipotēkas apmērs ir tikai 88 500 latu.
Banku kredītu kalkulatori rāda, ka, ņemot šādu kredītu uz 20 gadiem, prokurora ikmēneša maksājums ar bankas noteikto 5,1 procenta likmi varētu būt bijis ap 600 latiem, uz 40 gadiem – ap 440 latiem.
Toties no prokurora amatpersonas deklarācijas gan izriet, ka 11 mēnešu laikā viņš bankai procentos bija samaksājis tikai nepilnus 1800 eiro (aptuveni 1260 lati). Savukārt otrs aizņēmums bija sarucis par 4000 eiro (aptuveni 2800 lati).
Tiesa, Martinsons nevar attaisnoties ar to, ka viņa finansiālo situāciju būtu smagi iedragājusi vispārējā valsts iestāžu darbinieku algu samazināšana. Tieši pretēji – arī 2009.gadā viņa vidējie mēneša ienākumi bijuši virs 1300 latiem, kam vēl jāpieskaita gandrīz 5900 latu liels Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksāts pabalsts.
Jāpiebilst, ka iespaidīgas parādsaistības prokuratūras darbinieku vidū drīzāk ir nevis izņēmums, bet norma. Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze, prokurora Ginta Bērziņa parādsaistības ir virs 178 000 eiro (aptuveni 124 600 lati), Gunāra Bundža – vairāk nekā 147 000 eiro (aptuveni 102 900 lati), Ingemāra Masaļska – 152 000 eiro (aptuveni 106 400 lati), Inetas Bebres – virs 146 000 eiro (aptuveni 102 200 lati), Agņa Pormaļa – vairāk nekā 132 000 eiro aptuveni (92 400 lati), Gata Donika – virs 110 000 eiro (aptuveni 77 000 lati), Ata Dzērvēna – gandrīz 103 000 eiro (aptuveni 72 100 lati), Veltas Zaļūksnes – vairāk nekā 94 000 eiro (aptuveni 65 800 lati), Aināra Meistara – 80 000 eiro (aptuveni 56 000 lati).
Šā gada pavasarī Neatkarīgā Rīta Avīze bija pat sastādījusi prokuroru lielāko parādsaistību ''topu'', un tajā tagad apcietinātais prokurors Martinsons ieņēma augsto piekto vietu. Savukārt gandrīz 300 000 eiro (aptuveni 210 000 lati) parādsaistības bija ''topa'' pirmās vietas ieguvējai – nu jau bijušajai Jūrmalas virsprokurorei Sigitai Priedei, kura pērn iesniedza atlūgumu pēc tam, kad tika izteiktas aizdomas par viņas saistību ar korupcijā vainoto prokurori Irinu Bogdanovu.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 29.septembrī sācis kriminālprocesu par prokurora un trīs privātpersonu prettiesiskām darbībām, kas saistītas ar kukuļošanu. 15.oktobrī prokurors atzīts par aizdomās turēto un apcietināts.