Pētījuma līdzautore, Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātes žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne stāsta, ka iecietības vai neiecietības argumentāciju diktē redakcijas darbinieki ļoti dažādos veidos. “Piemēram, ziņu materiāls pats var būt absolūti neitrāls, bet tā virsraksts vai attēla paraksts ir atklāti kādu grupu apzīmogojošs un neiecietīgu viedokli ļoti asi izsakošs,” teic A.Rožukalne. Bieži vien žurnālisti arī kopē savu neiecietīgo attieksmi, izvēloties sev zināmus avotus, par kuriem jau iepriekš skaidrs, kā tie izteiksies.
Mediju vidū visā pētījuma periodā izceļas vieni un tie paši laikraksti, kuru saturā ievērojami biežāk nekā citos izdevumos sastopami neiecietīgi izteikumi - Latvijas Avīze, Neatkarīgā Rīta Avīze un Vesti Segodņa (VS). Taču šogad minētajos izdevumos palielinājies iecietīgo viedokļu daudzums, secina monitoringa autori, un tas liecina, ka to saturā nedaudz palielinājusies viedokļu daudzveidība.
Pētnieki atklājuši, ka mediji izmanto stratēģiju “pašmarginalizācija”, ar kuras palīdzību “savas” grupas pārstāvis parāda to kā bezspēcīgu un beztiesīgu attiecībā pret “citu” vai” “svešo” grupu, pretstatot dažādu sabiedrības grupu intereses. Piemēram, krieviski rakstošā medija žurnālists vai cits avots, kas identificējas ar grupu "krievvalodīgie", runā par grupas politisku bezpalīdzību, sadrumstalotību, atsvešinātību, nenorādot uz pozitīvas sociālās rīcības iespēju. Piemēram, kādā VS rakstā apgalvots, ka "varai nemaz nav vajadzīgs, lai nelatvieši prastu latviešu valodu".
Monitoringa autori arī pieņem, ka "redakcijas, kuru saturā visbiežāk parādās neiecietīgi viedokļi, lielākoties tos it kā cenšas piemērot kādu savas auditorijas grupu interesēm, tomēr būtībā atspoguļo mediju īpašnieku un vadītāju noteikto ideoloģiju".
Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Providus ziņojumā vairs nesniedz rekomendācijas mediju redakcijām un īpašniekiem. Tā vietā rekomendācijas tiek dotas pašiem žurnālistiem un starptautiskai organizācijai ECRI ((Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību).
Žurnālistiem autori iesaka veidot jaunu, no mediju īpašniekiem un redaktoriem neatkarīgu nevalstisko organizāciju, kas pievērstos tieši žurnālistu ētikai, "jo LR Žurnālistu savienība acīmredzami ignorē mediju ētikas problēmas, it īpaši tās, kas ir saistītas ar neiecietības un diskriminācijas nepieļaujamību medijos". Tāpat žurnālisti tiek mudināti veidot elektronisku žurnālu mediju profesionāļiem, kurā diskutē par ētiku.
Portāla politika.lv redaktors Dmitrijs Petrenko pieļāva, ka Latvijā šobrīd nav izteiktas žurnālistu kopienas un savstarpējā komunikācija ir minimāla, tāpēc "nokaunināt kolēģi, kāpēc tu tā dari, nevar". Taču viņš ar optimismu skatās uz interneta sociālajiem tīkliem, piemēram, twitter.com, kur arvien vairāk sāc pulcēties žurnālisti un apspriest mediju saturu, parādoties arī paškritikai. Iespējams, tur varētu izveidoties, kaut elektroniska, tomēr žurnālistu kopiena, prognozē D.Petrenko.
ECRI tiek aicināts palielināt spiedienu uz Latviju attiecībā uz nepieciešamību veicināt mediju paškontroli – it īpaši ētikas jautājumos, kas saistīti ar neiecietību, rasismu, aizspriedumainas attieksmes kultivēšanu pret etniskām grupām un aicinājumiem uz diskrimināciju.