PS darba grupas izstrādātie priekšlikumi paredz šādus principus:
1) likmei jābūt iespējami zemai, un tā nedrīkst pārsniegt 1% no mājokļa (dzīvokļa vai dzīvojamās ēkas) kadastrālās vērtības;
2) dzīvojamās platības kadastrālās vērtības aprēķinā vienu no vērtējuma komponentēm – tirgus vērtību – aizstāt ar objekta bāzes vērtību. Šī bāzes vērtība tiek aprēķināta kā vidējā bāzes vērtība katrā administratīvajā teritorijā vai tās teritoriālajā vienībā (pilsētā, pagastā). PS arī iesaka apsvērt iespēju ieviest vienu bāzes vērtību visā Latvijas teritorijā;
3) ar dzīvojamās platības nodokli apliekami visi dzīvojamās platības objekti, izņemot tos, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz noteiktu vērtību, piem., Ls 10 000. Minimumu piemēro vienam īpašumam, kuru īpašnieks deklarējis par savu patstāvīgo dzīvesvietu. Papildus izvērtējama neapliekamā minimuma noteikšana arī saistībā ar īpašnieka apgādājamo personu (bērni, invalīdi, vecāki) skaitu, kas dzīvo īpašnieka deklarētajā dzīvesvietā. Šāda pieeja atbrīvo no pārmērīga nodokļu sloga pašapdzīvoto lēto un vienkāršāko dzīvokļu, kā arī nelielo un nolietoto māju īpašniekus, nosakot viņiem tikai nelielu maksājumu, piemēram Ls 10 gadā;
4) minimālo zemes nodokļa maksājumu noteikt Ls 10 gadā. NĪN summa zemei ārpus Rīgas saskaņā ar esošo kadastra vērtību var būt mazāka nekā nodokļa paziņojuma izsūtīšanas un administrēšanas izmaksas;
5) pieņemt likuma grozījumus, kas pašvaldībām dotu tiesības samazināt dzīvojamās platības un nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas prognozi. Prognozes samazināšana ļautu izvairīties no neprecīziem aprēķiniem par ieņēmumiem pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kā arī pieļautu lielāku rīcības brīvību atlaižu noteikšanai tām iedzīvotāju kategorijām, kas objektīvu iemeslu dēļ nespētu nomaksāt NĪN.
Priekšlikumi iesniegti valdībai.
Diena.lv jau rakstīja, ka Finanšu ministrija izšķīrusies uz valdību virzīt trīs variantus, kā aprēķināt jaunā nodokļa apmēru.