Ja psihologa rakstītais atzinums ir neprofesionāls, šobrīd valstī nav institūcijas, kas to izvērtētu un vainīgo sauktu pie atbildības, nav arī vienotu kritēriju ne atzinumu rakstīšanai, ne pašu psihologu kvalifikācijai. Lai sakārtotu psihologu darbības jomu un nodrošinātu klientu tiesības uz kvalitatīviem psihologa pakalpojumiem, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) izstrādājusi Psihologu profesionālās darbības likuma projektu.
Likumprojekts paredz: lai strādātu ar klientiem, visiem psihologiem pēc bakalaura un maģistra grāda iegūšanas vispirms divus gadus jāstrādā supervizora (sertificāta psihologa, kurš uzrauga kolēģu darbību un sniedz atbalstu) uzraudzībā un tad jāiziet sertifikācija. Sertifikācijas padome lems, vai prasībām atbilst arī tie psihologi, kas augstskolu beiguši pirms vairākiem gadiem. «Citu valstu prakse liecina — psihologs, kurš tikko beidzis augstskolu, nevar uzreiz praktizēt,» skaidro VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa. Tiesa, pašreiz Latvijā tā notiek. Likumprojektā minēts, ka psihologus sertificē sertifikācijas padome, kura arī veidotu un uzturētu sertificēto psihologu sarakstu. Tas būtu pieejams sabiedrībai — jebkurš klients, kuram nepieciešama psiholoģiskā palīdzība, varētu būt drošs par pakalpojuma kvalitāti. Ja psihologs rupji pārkāptu profesionālās normas, sertifikātu varētu anulēt.
VBTAI uzņēmās likumprojekta izstrādi, jo saskārusies ar vairākiem neprofesionāliem psihologu atzinumiem bērnu lietās, stāsta L.Rieksta-Riekstiņa. «Bijušas lietas, kur ir aizdomas par vardarbību internātskolā vai bērnunamā, taču psihologa atzinumā secinājums dots pēc vienas īsas sarunas ar bērnu, nav norādītas izmantotās metodes. Taču tas kalpojis policijai kā arguments, kāpēc kriminālprocess netiek sākts vai izbeigts,» saka L.Rieksta-Riekstiņa. Tāpēc likumprojektā arī atrunātas konkrētas prasības psihologa atzinumiem.
Likumprojekts tika izstrādāts sadarbībā ar vairākām psihologus apvienojošām organizācijām. Latvijas Psihologu apvienības (LPA) valdes priekšsēdētāja Sandra Sebre par VBTAI izstrādāto likumprojektu saka: «No sabiedrības viedokļa skatoties, būs kvalitātes kontrole, lai klients — gan pieaugušais, gan bērns —, jo īpaši vardarbībā cietis, saņemtu kvalitatīvu psiholoģisko palīdzību.» Lai arī konceptuāli vienojušās, psihologu organizācijas nav vienisprātis, kā norisināsies sertifikācija. VBTAI un LPA norāda, ka psihologi jāsertificē vienai sertifikācijas padomei, kurā pārstāvētas gan asociācijas, gan citas organizācijas. «Ir jābūt neatkarīgai un neitrālai institūcijai, jo tikai tā varēs nodrošināt objektivitāti,» saka L.Rieksta-Riekstiņa. Savukārt Latvijas Profesionālo psihologu asociācija nākusi klajā ar priekšlikumu, ka sertificēt var katra psihologu organizācija, kura ievēro vienotas profesionālas prasības, un tas tiek atrunāts atbilstošā dokumentu paketē.4