Viņš norādīja, ka tāpēc arī patiesībā aicinājis un aicina arī tagad, ka šis jautājums varētu vienot. "Man šķiet, ka tos, kas būs par kristīgām vērtībām, tauta ienesīs uz rokām Saeimā atpakaļ. Bet arī otra puse – ja viņi tomēr ir šaubās un viņi kristīgās vērtības nostumj malā, tad zināt, es nezinu, kā raksturot šādu noslīdēšanu uz leju," klāstīja J.Pujats.
Kardināls nenoliedza, ka nebūt ne visi politiķi, kas publiski to izrāda, ir ticīgi cilvēki. "Īstenībā es nedomāju, ka visi būtu ļoti, ļoti ticīgi cilvēki, tā prasa ārējā forma. Ticīgos cilvēkus redzu pie grēksūdzes, kad viņš atnāk un cīnās, iekšēji cīnās, neizdodas un atkal viņš cīnās." Tomēr, viņaprāt, tieši tāpēc nepieciešama jaunatnes audzināšana, lai izaugtu tie politiķi. "Ar šīm vēlēšanām arī sāksim to lietu, pirmie soļi būs," teica J.Pujats.
"Hruščovam bija cits variants – savienot skolu ar darbu, dzīt skolēnus no devītās vai kuras klases, lai viņi strādā," tā par J.Pujata teikto teica mediju eksperts Sergejs Kruks. Komentējot situāciju, kādā nonākusi sabiedrība no morālā viedokļa, viņš norādīja: no deviņdesmitajiem gadiem iegājies, ka skolās jāliek akcents uz humanitārajiem priekšmetiem, taču cilvēki morālāki nepaliek. Viņaprāt, problēma ir tā, ka cilvēki nevis nezina morāli kas ir pareizi nepareizi, ētiski pieņemami vai nepieņemami, bet tas, ka trūkst sankciju institūcijas. "Par grēkiem - nu jā, viņš kaut kur elles ugunīs degs, bet mēs jau neizbaudīsim to brīdi," teica mediju eksperts. Viņš minēja arī kādu piemēru. Piemēram, televīzija ir izpildījusi funkcijas un atklājusi, ka Vents Balodis nav norādījis savas parādsaistības, taču nekas nenotiek, jo ierēdņi vēl spriež, kā pielietot principu "Viena taisnība visiem".
Rakstniece Ieva Kolmane pauda viedokli, ka ir vajadzīga kultūras vēsture - kultūras vēsture, kas iekļauj reliģijas vēsturi, un cilvēki, kas to mācētu kārtīgi pasniegt. Uz to gan J.Pujats pauda pārliecību, ka kultūras vēsture bez Dieva tas pats vien būs kā uzrakstīt morāles kodeksu. Morāles kodeksu cilvēki ņem un apiet, nekādas sankcijas no tā nav. "Ticība tanī ir, ka iekšēji jūt sankciju, jo Bībele saka: Dievs skatās uz sirdi, cilvēks skatās to, ko viņš redz. Līdz ar to tā būtiskā starpība: neticīgam ir vajadzīga policija, sankcijas un viss."
Savukārt aktieris Juris Žagars izteica šaubas, ka morāli var celt ar kādu konkrētu metodi. "Kad es dzirdu vārdus salikumu "celt morāli", liekas, ka esam kaut kādās padomju ideoloģijas važās, tas ir tā kā kādreiz bija sauklis, ka mākslai jāaudzina cilvēks. Es nedomāju, ka ir kāda konkrēta metode, ar kuru var celt morāli."
Politologs Jānis Ikstens piekrita J.Pujatam, ka Dievs vienai daļau cilvēku strādā kā iekšējais uzraugs, ka tā ir tā sankcija, bet tas ir tikai vienai daļai cilvēku. Cilvēkiem, kuri netic aizkapa dzīvei, tā savukārt ir tukša skaņa.Viņš arī norādīja: mēs gribam rezultātus rīt uz brokastu laiku, bet tikumi tik ātri nemainās.