Puntuļa prioritāte ministra amatā būs vidēja atalgojuma celšana kultūras nozarē

Viņš teica, ka atalgojums kultūras nozarē "netiek līdzi" vidējam atalgojumam valstī, tāpēc arī šis jautājums būšot Puntuļa prioritāte. Vienlaikus viņš patlaban nedomājot par sistēmiskiem risinājumiem.

Tāpat Puntulis plāno pievērsties kultūrizglītības sistēmai, jo no saviem kolēģiem dzirdējis daudz problēmu, kuras būtu jāsakārto. "Tā laikam būs mana pirmā diskusija. Es aicināšu pie sava galda visus mūzikas un mākslas pārstāvjus, lai diskutētu, kā šo jomu attīstīt labāk," skaidroja kultūras ministra amata kandidāts.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvija nepaliks arī bez izcilas akustiskās koncertzāles. Puntulis atgādināja, ka patlaban tiek apsvērtas četras iespējamās vietas, kur atradīsies koncertzāle, un patlaban visplašāk apspriestais AB dambis neesot "vienīgā viņam simpātiskā izvēle". Viņš būtu gatavs turpināt diskusijas par koncertzāles atrašanās vietu, tostarp Andrejostā vai Kongresu nama vietā.

Runājot par integrācijas politiku, kura ir Kultūras ministrijas (KM) pārziņā, Puntulis norādīja, ka šī joma viņam neesot sveša. Viņš negrasās šajā politikā veidot "revolūciju", tomēr saskata jautājumus, kuros nepieciešami uzlabojumi.

KM ir atbildīga arī par mediju politiku un sabiedrisko mediju stiprināšanu. Putnulis šo jomu sauca par ļoti sarežģītu, kā rezultātā gatavojas piesaistīt spēcīgu komandu, lai lēmumi, pēc viņa paustā, tiktu pieņemti patiesi demokrātiski.

Puntulis kļūšanu par kultūras ministru uzskata par izaicinājumu, kā arī atzina, ka tas nav bijis viegls lēmums. "Nav bijusi diena kopš Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad es neesmu par to domājis. Pārskatot savu paveikto un savas ciešās saites ar kultūras nozari visa mūža garumā, jā, esmu pieņēmis pozitīvu lēmumu," sacīja Puntulis.

Uz jautājumu, kāpēc viņš izšķīries par labu kultūras ministra amatam, Puntulis norādīja, ka "jebkuram vīrietim dzīvē vajadzīgs izaicinājums". Tāpat viņš uzskata, ka viņa kompetences un pieredze atļauj pieņemt šādu lēmumu.

Puntulis norādīja, ka viņu uzrunājuši vairāki cilvēki, kuri piedāvājuši savu ekspertīzi, tostarp padomnieku statusā. Komandu Puntulis plāno veidot no cilvēkiem, kuru padoms viņam būtu ļoti nozīmīgs, piemēram, mediju politikas jautājumos.

Pēc viņa paustā, būtiskas pārmaiņas KM darbinieku vidū neesot plānotas. "Ja KM strādājusi tik labi Daces Melbārdes vadībā, tas nozīmē, ka milzīgas revolucionāras pārmaiņas tur nav vajadzīgas," sacīja Puntulis, kurš ļoti augsti vērtējot līdzšinējās kultūras ministres paveikto.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) valde nolēmusi kultūras ministra amatam virzīt Puntuli.

Pēc partijas valdes sēdes Raivis Dzintars žurnālistiem norādīja, ka uz šo amatu bija liela konkurence, tostarp uz amatu kandidēja gan cilvēki, kuri ir partijas biedri, gan ar partiju nesaistīti cilvēki.

Kā aģentūrai LETA norādīja Melbārdes padomniece Lita Kokale, esošā ministre pilnvaras plāno nolikt līdz 19. jūnijam.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka Puntulis dzimis 1961. gadā Talsos. 1979. gadā viņš ieguvis izglītību Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā kā kultūras darbinieks, bet 1994. gadā Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis maģistra grādu dziedāšanā un pedagoģijā, kā arī maģistra grādu operdziedāšanā.

Desmit gadus Puntulis bijis rokgrupas Pērkons solists, strādājis kā Jāzepa Mediņa mūzikas koledžas Vokālās nodaļas pedagogs, kā arī bijis Latvijas Mūzikas akadēmijas solo dziedāšanas katedras vadītājs un ilgstošs Latvijas nacionālās operas solists.

Savas politiskās gaitas Puntulis sāka 2011. gadā, kandidējot 11. Saeimas vēlēšanās no nacionālās apvienības saraksta.

2013. gadā viņš bija kultūras ministra padomnieks. Kopš 2013. gada, divus sasaukumus pēc kārtas, viņš ievēlēts Rīgas domē.

Kā ziņots, jautājums par jaunu kultūras ministru kļuvis aktuāls pēc pašreizējās ministres Melbārdes ievēlēšanas Eiropas Parlamentā.