Viņš akcentēja, ka piedāvāt sadarbību ultimatīvā formā neesot īpaši labs tonis. Puntulis uzskata, ka Kariņam būtu bijis pareizāk savu piedāvājumu izteikt nedaudz mierīgākā, diplomātiskākā veidā.
NA politiķiem arī neesot saprotams, kas premjeru neapmierina pašreizējās ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) darbā, jo Puntulis pats par viņu neesot dzirdējis pilnīgi nevienu sliktu atsauksmi.
Puntulis kā kultūras ministrs esot īpaši satraukts par Kariņa uzstādījumu valdībai vienoties par piecām kopīgām prioritātēm un partneriem apņemties nevirzīt savas budžeta iniciatīvas. Kā skaidroja politiķis, tas nozīmē, ka viņš faktiski nevarēšot pildīt savu ministra pienākumu - cīnīties par nozares interesēm, piemēram, cenšoties panākt lielāku atalgojumu kultūras darbiniekiem.
No rītdienas tikšanās ar Kariņu NA cerot sagaidīt atbildes uz daudziem šobrīd neskaidriem jautājumiem. Puntulis atturējās prognozēt sarunu iznākumu, kā arī norādīja, ka viņam ir grūti pateikt, vai Kariņš savu ultimatīvo prasību izvirzīja, lai tiešām saglabātu pašreizējo valdību, vai arī lai tiktu pie jaunas koalīcijas.
Kā ziņots, lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš trešdien nāca klajā ar ierosinājumu NA politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, "Apvienotajam sarakstam" (AS) pārņemt Ekonomikas ministrijas un "Jaunajai vienotībai" (JV) - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību.
Tāpat JV no NA pārņemtu Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu.
Kariņš AS un NA arī aicina noslēgt memorandu, kurā 2024.gada budžeta sagatavošanā koalīcija atteiktos no visām ministriju jaunu politiku iniciatīvām. Līdz ar to budžeta sagatavošanā un pieņemšanā tiktu ņemtas vērā tikai valdības kopējās prioritātes - aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, veselības aprūpe un izglītība.
Ministru prezidents tāpat piedāvā vienoties, ka līdz 2023.gada beigām tiks panākta vienošanās par veselības pakalpojumu tīklu, kā arī izglītības kvalitātes nodrošināšanu un skolu tīklu. Tāpat Kariņš piedāvā vienoties par risinājumu darbaspēka trūkuma novēršanai, neapdraudot nacionālas valsts attīstību, un pieņemt nepieciešamos lēmumus par kapitāla tirgus attīstību, iesaistot lielos valsts uzņēmumus.
Gadījumā, ja NA un AS atteiksies no šī piedāvājuma, premjers sola sākt sarunas par citas valdības veidošanu ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem".