Viņa norādīja, konkrētie grozījumi skar ierobežotu pensionāru skaitu – 25 tūkstošus pensionāru, salīdzinot ar kopumā 527 tūkstošiem pensionāru valstī.
“Ja objektīvi vērtējam, to, kas ielikts šajos grozījumos, nekādu loģisku graudu tur atrast nevaram, šādā veidā grozījumi nav nepieciešams,” ir pārliecināta I.Purne. Viņa uzskaitīja, ka pensiju likuma grozījumi nodara “vairāk slikta” - līdzšinējā sistēma esot balstīta sociālajās iemaksās, bet šie grozījumi vērsti uz to, ka nav jēgas strādāt ar lielāku atalgojumu un maksāt nodokļus. “Visi pensionāri nokļūs vienā lokā, kas izjauc labo garu un būtību, ka pensija atkarīga no sociālajām iemaksām,” teica I.Purne.
“Tas ir akls šāviens uz dullo debesīs. Tā ir vieglprātīga un populistiska spēlēšana uz pensionāru jūtām, kas šobrīd atrodas ne tajā spožākajā ekonomiskajā situācijā,” pauda amatpersona.
Pensiju likuma grozījumi paredz, ka minimālā pensija pašreizējo nepilno Ls 50 vietā strauji pieaug, sasniedzot vismaz Ls 135 mēnesī. Vispirms izmaiņas virzīja Pensionāru un senioru partija (PSP), tad pievienojās arī sabiedriskā organizācija Sabiedrība citai politikai (SCP), valsts rīkotajā parakstu vākšana vairāk nekā 177 000 cilvēku parakstījās par šo iniciatīvu.
Atgādinām, ka Saeima jūnija sākumā pati grozīja pensiju likumu - par trim gadiem pagarinot priekšlaicīgās pensionēšanās termiņu, nosakot, ka no nākamā gada piemaksas par darba stāžu maksās neatkarīgi no pensijas apmēra, kā arī nosakot, ka nākamgad tiks indeksētas arī tās pensijas, kas pārsniedz 225 latus. Grozījumi arī paredz tiesības pieprasīt vecuma pensiju ātrāk vairākām sociālajām grupām – politiski represētajiem, vecākiem, kas izaudzinājuši piecus bērnus vai aprūpējuši bērnu invalīdu, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.