Quo vadis, Latvijas ekonomikas politika? Populisms neglābs

Ok , ko te teoretizēt . Neviens tāpat to nav nomodelējis mūsu apstākļiem.

Uzsvēršu, lai būtu skaidrāk - degvielas cena, piemēram, pārtikas produktiem, nu nekādi neveido 100% no cenas. Attiecīgi, devalvē latu par 50%, tad nekādā gadījumā, piemēram, pārtikas inflācija nebūs 50%, bet gan +/- tik, cik procentus no vērtības veido imports. Devalvācijai ir virkne citu problēmu, bet tā noteikti nav totāla inflācija 1:1 pret devalvāciju. Jāņem arī vērā, ka arī devalvācijas procesu jāmāk menedžēt. Bet mums jau arī pašlaik process ir 2/3 pašplūsmā - valdība ir bezspēcīga pret resoru utt.

Ja ekonomika grims tādā tempā kā tagad, tad visā drīzumā bezdarbnieks būs gan šoferis, gan viņa potenciālie pasažieri. Tā ka kredītu nevarēs maksāt ne oiro, ne latos. Izejmateriāli un energoresursi veido tikai procentu no kopējām izmaksām. Tur ir iekšā arī peļņa, darba samaksa utt. Vari paskatīties Ošleja rakstu Rīgas Laikā - tur viņš komentāros apskatu to inflācijas proporcijas momentu. Apkure patiešām celsies, bet nebūt ne tik drastiski (ja municipālās aģentūras pašas nesacels griestos). Bet ekonomikā iepludinātā svaigā nauda (sadrukātā devalvējot) ļaus ekonomikai elpot un tālāk aizies kā cilvēku ienākumi. Attiecīgi arī būs iespējas samaksāt par apkuri, kredītiem utt. Protams, kaut ko devalvācija spiedīs uz leju. Tomēr tas būs imports. (Pat pie visiem koeficientiem un proporcijām devalvācija neizbēgami paaugstinās vietējo preču konkurētspēju. Vienīgais jautājums, kāds ir optimālais devalvācijas līmenis un par cik daudz celsies konkurētspēja.) Galu galā, kad runā par latviešu zemniekiem, tad visi lec gaisā un ir par. Bet, kad vajag šādi atbalstīt viņu ražošanu uz importa rēķina, tad pēkšņi visi sāk uztraukties par makaronu cenām.

Tad pieliekam klāt ,ka šoferim protams ir kredīts EUR, Buss pirkts līzingā EUR valūta, Latvijas kredītreitings kritīs un tie paši kredīti kļus dārgāki. Par Latvijas preci - arī tur astē stāv energoresursi, iespējams izejmateriāli ( metāls, plastmasa) , darbiniekiem tie paši EUR kredīti, dzīvokļa maksājumi ar apkuri u.t.t. Kad būs nākamā devalvācija?

āksti, ne ekonomisti, neviens no viņu argumentiem netur kritiku, bet pats galvenais, viņi ta arī īsti nepasaka, kā Latvija var atveseļot tautsaimniecību. Brīžiem šie banku propogandas murgi jau sāk apnikt. Bet par visu pēc kārtas, devalvācija vidējā termiņā izraisītu inflācijas spirāli. Jā, izraisītu, tikai inflācija ir izaugsmes nevis krituma pazīme, nevajag biedēt ar inflāciju, tā ir normāla parādība, ja to notur rāmjos. Nākamais - visdemagoģiskākais variants - 85% mājsaminiecību esot kredīti ārvalstu valūtā, devalvācija izraisītu mājsaminiecību masveida bankrotus. Nedevalvējot šie paši masveida bankroti būs tikai nedaudz ilgākā laika posmā, spiediens uz sociālo budžetu šobrīd pieaug ar katru dienu, bezdarbs aug neticamos ātrumos + šī lēnā deflācijas politika raujot ārā no apgrozības naudu iznīcina pēdējās ekonomikas atliekas t.i. nav naudas kam savienot darbaspēku ar darbu, nav patēriņa, nav ražošanas, nav pieprasījuma. Tas pats ar valsts parādu, ieņēmumi latos, parādi ārvalstu valūtās. Ieņēmumi arī deflācijas scenārijā krīt ļot strauji un, cik var redzēt pašlaik, tad ārējais parāds tiek apkalpots no tiem pašiem ārējiem aizņēmumiem nevis no krītošajiem budžeta ieņēmumiem. Nākamais, diezgan smieklīgs - tas, ka paraus līdzi Igauniju un Lietuvu. Nu un?! Jā, banku sektoram, tas varētu būt briesmīgi, tikai Lietuvai un Igaunijai jau šobrīd tie kursi ir stipri zem lata kursa, kas arī nosaka viņu "konkurētspēju" mūsu iekšējā tirgū, devalvācijas gadījumā Lietuvas un Polijas izslavētā "konkurētspēja" pazustu kā rīta rasa. Smieklīgi ir lasīt par "ticamību latam" laikā, kad bankas cenšas pierunāt kredītņēmējus, kam kredīti latos, pāriet uz eiro uz labdarības nosacījumiem ( krietni zemākām procentu likmēm), interesanti, kur, kad, un kādos apstakļos bankas ir atteikušās no peļņas par labu klientam?! Varbūt vajadzēja darīt otrādi? Pārkreditēt uz latiem un vairāk no klienta nokāst? Varka ta lielāka! Var paskatīties arī uz noguldījumu procentu likmēm - 13%, tā ir fantastika un arī sava veida "uzticamības latam" rādītājs. Par investoru "uzticību" latam liecina fakti - cik katru nedēļu LB "uzpērk" investoru latus, jebšu ir spiesta pārdot no savām rezervēm eiro valūtu, lai noturētu lata kursu. Vienkāršiem vārdiem sakot, investori netur naudu latos, bet pērk eiro tajā pašā LB, ja valūtas tirgū šo eiro nepietiek. Tie ir fakti. Ko liek pretī šī ekonomistu grupa? Teoriju? Pieņēmumus? Kas tas ir, ko viņi tur ir sarakstījuši?

* Juris Vīksniņš, Džordžtaunas Universitātes emirētais profesors ekonomikā - diezin vai god. profesors u.c. savus tekstus, kurus uzmanīgi lasa SVF u.c. naudas donori raksta krievu valodā - lai iztulkotu šādus tekstus, diemžēl, ar spožām tulkotāja angļu valodas zināšanām ir par maz - jāorientējās arī ekonomikas zinātnes specifikā.

Nekas, paliksi niku zaglis.

kas par to?

Saprotu, ka ne par tēmu, bet kā kaitina valodas kropļošana: "Lata devalvācija varētu izraisīt vilni mājsaimniecību bankrotu, radot papildu spiedienu uz sociālo budžetu." Tas no krievu valodas neveikli tulkots, vai kā? Pareizi būtu: izraisīt mājsaimniecību bankrota vilni. Nu kā lai šādu "Dienu" lasa?

Nu, labi, bet enerģētikas izmaksas tajā pašā autobusā uz laiku atsvērs, piemēram, tā paša šofera alga. Šoferis vairāk ēdīs vietējā ražojuma produktus, būs vairāk naudas attiecīgās ražotnes strādniekam, lai brauktu ar autobusu. Es vispār dodu priekšroku, lai cilvēki apmainās vieodkļiem par devalvācijas plusiem un mīnusiem, nevis tikai iesēžas vienos ierakumos un bliež pretī par katru cenu. Tādēļ šeit tikai modelēju scenārijus. Nebūdams ekonomists!

Ar pēdējo gribēju teikt, ka nepieaugs pakalpojumi, kas saistīti ar energoresursiem.

Bet nepieaugs taču energoresursi proporcionāli devalvācijas procentam! (Pastāv gan risks, ka monopolists iegriež vēl kādu potenciālo pieauguma procentu klāt energoizmaksām.) Autobusa biļetes cenu veido gan šofera alga, gan autobusa iegādes kredītmaksājumi, gan tā amortizācijas izmaksas, GAN degviela.

Vēl mazliet par devalvāciju no politiskā viedokļa. Arī aizdevēji jau par to dalās. SVF de fakto caur puķēm saka, ka nav citu variantu. Blieziet tik vaļā! Savukārt Oiropa un Zviedrija saka, ka par katru cenu jātur status kvo. Kādēļ? Eiropa nav ieinteresēta reģiona nestabilitātē (devalvē arī citas valstis, rodas finanšu panika, nestabilitāte utt.). Savukārt Zviedrija cer uz mazākiem un laikā izstieptiem zaudējumiem savām bankām; turklāt Zviedrijai arī sevišķi patīk auklēties ar saviem baņķieriem - tā viņiem tāda tradīcija. Patiesībā arī mēs neesam ieinteresēti šajās nejaukajās lietās, bet mums var izrādīties neiespējami pacelt defllācijas scenāriju. Vai arī tā izmaksas mums cilvēku ciešanās izlīdzināsies vai pat būs lielākas par devalvācijas scenāriju.

Nevis imports ar eksportu ir līdzsvarā , bet gan naudas plūsma. Pirmais kas cietīs un bliezīs pa patērētāju būs enerģētika, jo mums savu resursu ta nav, tas vilks līdzi visu pārējo.

Cik saprotu, tad Tavs arguments vienā vārdā ir eiro kredītu sadārdzināšanās un importa izmaksu pieaugums. Par tiem eiro kredītiem pilnīgi piekrītu, ka devalvācija nerullēs, ja nebūs kredītņēmēju aizsargmehānisma. Iespējams arī tāda, kas nepatiks ne zviedriem, ne Oirōpai, piemēram, tā paša Dombrovska varianta. Esmu pret šādiem "huligānisma" aktiem bijis līdz pēdējam, bet nu jau mēs esam pie sarkanās līnijas ar budžeta apgriešanu. Par importa inflāciju. Bet tas jau lielā mērā ir tieši tas, ko ir jāpanāk! Importa sadārdzināšanās pret vietējo ražojumu ir deflācijas skaistums, nevis posts. Primāri ir energoresursi (cenas nekāps uzreiz par devalvācijas procentu, bet gan par energoresursu proporciju tajās) un ēdiens. Bet pajku jau nu mēs ražojam paši pietiekami. Mazāk ēdīs banānus, vairāk gurķus un kartupeļus. ;)