Raidījums: Fliks oktobrī saņēmis Ls 49 000 un, iespējams, ir vislabāk atalgotā amatpersona

Fliks un citi lidsabiedrības valdes locekļi ir uzskatāmi par valsts amatpersonām un vai viņiem ir jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas. VID uzskata: tiesa ar savu nesen pieņemto lēmumu atzinusi ka B.Fliks ir uzskatāms par valsts amatpersonu._De Facto_ norāda, ka B.Flika ienākumi šobrīd zināmi visai aptuveni. Viņa  mēneša atalgojums šobrīd pirms nodokļiem ir nepilni 22 000 latu, kas nozīmē, ka uz rokas viņš ik mēnesi saņem apmēram 14 000 latu. Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka oktobrī gan viņa ienākumi stipri pieauguši un pirms nodokļiem bija 49 000 latu, tādējādi “uz rokas” tie varētu būt apmēram 34 000 latu.Raidījumam nav izdevies noskaidrot, par ko B.Fliks saņēmis 49 000 latu oktobrī. _De Facto_ pieļauj, ka tā bija prēmija par to, ka _airBaltic _ieguva Eiropas gada aviokompānijas statusu vai arī par pēdējos mēnešos noslēgtajiem pakalpojumu līgumiem ar vairāku valstu valdībām. Arī pats B.Fliks, vaicāts, vai tiesa, ka viņš oktobrī saņēmis 49 000 latu, nevēlējās to ne noliegt, ne apstiprināt, viņš nevēlējās komentēt šādu komercinformāciju.Atbildot uz jautājumu, vai nevēlēšanās atklāt savus ienākumus nav iemesls, kādēļ B.Fliks nevēlas būt valsts amatpersona, lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs atbildēja: “Es domāju, ka tas tiešām nav tas galvenais jautājums. Galvenais jautājums ir, ka ir pretruna likumā. Es nevaru tikai strādāt viena akcionāra labā, ir trīs akcionāri _airBaltic_, divi ir privāti akcionāri un man tomēr ir jāstrādā viņu interesēs”.Raidījums arī ziņo par dāsniem “atvadu maksājumiem” dažiem bijušajiem valdes locekļiem _Rīgas satiksmē_, lai gan viņi palikuši strādāt uzņēmumā, kā arī par apjomīgu atvadu maksājumu izmaksu arī valstij piederošajā _Latvijas dzelzceļā_.Raidījums vēstī, ka, neskaitot likumā paredzētās divas mēnešalgas, vismaz trīs nu jau bijušie valdes locekļi augustā saņēmuši no uzņēmuma 16,7 tūkstošus latu, 25,2 tūkstošus un 25,9 tūkstošus latu, raidījuma vēstīto atreferē BNS. "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens raidījumam skaidroja, ka šīs summas ir par neizņemtajiem atvaļinājumiem - esot sakrājies 6,5 gadu laikā. "De facto" gan piebilst, ka visi trīs šie bijušie valdes locekļi ir palikuši strādāt uzņēmumā.LTV raidījums vēstī, ka arī valstij piederošajā Latvijas dzelzceļa kompānijā "Latvijas dzelzceļā" ir bijis "atvadu maksājums" ap 30 tūkstošiem latu. Pēc "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa skaidrotā, to nosakot 2004.gadā noslēgtais darbinieku koplīgums. "Tādi, kam ir lielas kompensācijas, mums ir tikai daži," viņš teicis un uzsvēris, ka valsts no tā tikai iegūstot, jo saņemot 40% nodokļos no šīs summas nodokļos.Attiecībā uz lielo bezdarbnieku pabalstu, ko iespējams pieprasīt pēc tādas kompensācijas saņemšanas, Magonis paudis viedokli, ka tā ir valsts problēma - ja tiek atļauts pēc darba devēja kompensācijas vēl prasīt bezdarbnieku pabalstu."De facto" arī ziņo, ka vairākās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās darbinieku mēnešalga pārsniedz 4000 latus pirms nodokļu nomaksas. Kopš 1.maija valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītāju alga noteikta 2800 lati uz papīra, tomēr dažos uzņēmumos tas nav skāris tos vidējā vai augstākā līmeņa vadītājus vai speciālistus, kuri nav valdes locekļi, un tāpēc vairākos uzņēmumos speciālisti saņem lielākas algas nekā uzņēmuma vadītāji, norāda raidījums.Par piemēru "De facto" min "Rīgas satiksmi", kas saņem pašvaldības dotācijas, - šajā uzņēmumā vairāki speciālisti saņem ap 4000 latu mēnesī. Tas ir apmēram par 40% vairāk nekā uzņēmuma vadītājs. Uzņēmuma vadība skaidro - speciālistu atalgojumu regulē darba tirgus. Viens no šiem īpašajiem speciālistiem ir darbojas mārketinga jomā, cits esot jurists. "Latvijas dzelzceļā" šādu algu saņem, piemēram, finansists.