Pēc viņa stāstītā, A.Hapilovs, kas tagad Krievijas uzdevumā nodarbojas ar krievu tautiešu interešu aizstāvēšanu Latvijā, strādājis Krievijas vēstniecībā Gruzijā un tai pat laikā nodarbojies ar spiegošanu pret Gruziju, kā arī vervējis cilvēkus Krievijas specdienestiem. Pret viņu tikusi ierosināta krimināllieta, taču izmeklēšanas periodā A.Hapilovam beidzies termiņš un viņš aizbraucis no Gruzijas. Tāpēc pret viņu it kā vairs neesot bijis iespējams vērst sankcijas.
Ja viņš tagad prasītu vīzu, lai iebrauktu Gruzijā, viņam tā netiktu piešķirta, teicis G.Targamadze.
Kā izpētījis raidījums, sākotnēji A.Hapilovs bijis Latvijas nepilsonis. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde apstiprinājusi, ka 1991.gadā A.Hapilovam bijusi izdota Latvijas nepilsoņa pase, taču vēlāk viņš no nepilsoņa statusa Latvijā ir attiecies un saņēmis Krievijas pilsonību.
Nekā personīga pieļauj, ka 2000.gadā, kad A.Hapilovs sāka pārstāvēt Krievijas intereses Gruzijā, viņam arvien vēl varēja būt arī Latvijas nepilsoņa pase, jo no nepilsoņa statusa viņš attiecies tikai vēlāk.
Krievijas vēstniecībā Tbilisi A.Hapilovs nostrādājis līdz 2004.gadam. Līdz brīdim, kad A.Hapilovs Latvijā sāka nodarboties ar krievu tautiešu lietām, viņš klusi un nesodīts bija izkļuvis no Gruzijas un pēc tam vēl apmēram trīs gadus nostrādāja Maskavā Krievijas Ārlietu ministrijas vadībā, ārlietu ministra Sergeja Lavrova sekretariātā, norāda raidījums, pieļaujot, ka šis A.Hapilova karjeras Maskavas posms ir novērsis Latvijas pretizlūkošanas spēku uzmanību no viņa iepriekšējās darbības Gruzijā.
Krievijas vēstniecība Latvijā iepriekš noliedza, ka A.Hapilova darbs Tbilisi būtu izgājis "ārpus viņam uzticēto diplomātisko pienākumu rāmjiem". Savukārt Satversmes aizsardzības birojs pēc pirmajām izskanējušajām ziņām par A.Hapilovu paziņoja, ka nereaģēs uz publiski izskanējušo informāciju, jo neesot sniegta informācija, kas būtu aktuāla, interesanta vai noderīga birojam.