Parlamentāriete savu vainu nodarījumā neatzīst un bija nolēmusi no sabiedrības to noslēpt. Tikai pēc _Nekā personīga i_ntereses, Ločmele-Luņova sāka par to runāt. Deputāte uzskata, ka lieta pret viņu ir safabricēta un viņa kādam traucējot ar savu aktīvo politisko darbību Zolitūdes lietā.
Līdzīga taktika ir Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājam Dainim Liepiņam, kurš pagājušā nedēļā paralizēja Saeimas darbu. Kaut viņa lieta tiesā nonākusi pirms ievēlēšanas parlamentā, aizliegumu pildīt deputāta pienākumus šīs krimināllietas dēļ Liepiņš uzskata par antikonstitucionālu.
Finanšu policija kriminālizmeklēšanu pret Liepiņu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonu deklarācijā sāka vēl laikā, kad viņš bija deputāts Jelgavā. Lieta nonāca tiesā un šā gada 5.februārī Liepiņa kolēģi Saeimā nobalsoja, ka viņa Saeimas deputāta imunitāte nevar būt šķērslis lietu tiesā turpināt skatīt tālāk. To, ka tas automātiski nozīmēs Liepiņa nepiedalīšanos Saeimas darbā, šķiet saprata arī viņš pats, jo no tribīnes Latvijas Reģionu apvienības frakcijas līderis deputātus aicināja balsot par. Divus mēnešus viņš uz Saeimu nenāca, līdz pagājušā ceturtdienā Liepiņš negaidīti ieradās uz sēdi. Tas pilnībā paralizēja parlamenta darbu. "Viņam bijuši slikti padomdevēji”, uzsver ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš arī mēģinājis Liepiņu pārliecināt, ka likums visiem ir viens un sēdēs viņš piedalīties nedrīkst.
"Liepiņa kungs bija pie manis pieņemšanā, mēs šos jautājumus pārrunājām, es arī konstatēju, ka Liepiņš īsti neorientējas terminoloģijā, kas ir iztiesāšana, kas ir kriminālvajāšana," raidījumam stāsta Kalnmeiers, "Es viņam to visu izstāstīju, bet, vai mans stāstījums viņu pārliecināja - to jau parādīja dzīve."
Bet 12.Saeimai Liepiņš var neizrādīties pēdējais šāds gadījums. Prokuratūra šobrīd vērtē vēl viena Saeimas deputāta saukšanu pie kriminālatbildības. Noziegums, kurā Saeimas deputātei Regīnai Ločmelei–Luņovai piemērots aizdomās turētās statuss, ir viens no vērienīgākajiem Finanšu policijas vēsturē.
Organizētās noziedzīgās grupas deviņas galvenās personas novērotas ilgu laiku, noklausītas viņu telefonsarunas, izsekoti naudas pārskaitījumi. Līdz kurjers ar noziedzīgi iegūto naudu notverts atceļā no Lietuvas. Lieta par aptuveni 3,6 miljonu eiro atmazgāšanu sākta pirms pieciem gadiem. Organizētās grupas kontrolē bijuši 70 galvenokārt pastkastīšu firmu, dodot iespēju 22 reāli strādājošiem uzņēmumiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Viens no tiem ir Ločmeles Luņovas kādreiz vadītais apsardzes centrs Jaguārs. Tas figurē vienā epizodē ar vairāk nekā 135 tūkstoš eiro lielu aizdomīgu darījumu, kurā deputātes firma valsts budžetā, iespējams, nav nomaksājusi 23 tūkstošus eiro jeb tolaik 15 tūkstošus latu PVN. Izmeklēšana ir pabeigta un Saeimas deputāte ir viena no 33 personām, kurām finanšu policija lūdz uzrādīt apsūdzību. Kad Nekā personīga sāka interesēties par notikušo, deputāte par to runāt negribēja un centās no žurnālistiem aizbēgt.
Pēc konsultēšanās ar frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, Saskaņas deputāte nolemj sniegt interviju. Tajā Ločmele Luņova pauž to pašu, ko dažas stundas vēlāk izplatītajā paziņojumā. Viņu apmelo vārdā nenosaukti cilvēki, un tā ir atriebība par viņas aktīvo politisko rīcību Zolitūdes lietā.
"Man pašlaik liekas, ka šī lieta ir safabricēta pret mani - es nevaru atbildēt ne par kādiem citiem cilvēkiem un man tiešām tas viss bija pārsteigums, godīgi sakot, man bija jāatceras par šo lietu, es zinu tikai to, ka es ne pie kā neesmu vainīga. Un man nav kauna skatīties saviem vēlētājiem acīs," skaidro deputāte.
Ločmele-Luņova līdzīgi kā deputāts Liepiņš pieteikšoties pie ģenerālprokurora uz pieņemšanu. Viņa paļaujas, ka prokuratūrai pietiks profesionalitātes novērtēt viņas patieso līdzdalību lietā un nesākt vajāšanu pret viņu. Ēriks Kalnmeiers par šo lietu uzzināja no Nekā Personīga.
Līdzšinējā izmeklēšana notikusi stingrā prokuratūras uzraudzībā, un pierādījumi pret visām personām savākti pietiekami, lai lietu sūtītu uz tiesu,apgalvo Finanšu policijā. Nodokļu apiešanas shēmā valstij nodarītie zaudējumi ir 700 tūkstoši eiro. Dažas kompānijas labprātīgi izvēlējušās izkrāptos nodokļus atmaksāt. Ločmeles-Luņovas kādreiz vadītās firmas nav starp tām. Shēmas organizētāju attiecības ar labuma guvējām firmām, policijā raksturo kā ciešas, jo nauda pēc nelegālajiem darījumiem,bija savstarpēji jāsadala.
Neoficiāli zināms, ka Ločmele –Luņova devusi liecības un uzņēmuma dokumentus tiesībsargiem, kamēr viņai bijis tikai liecinieces statuss. Tomēr pirms Lieldienām, kad Ločmele –Luņova kļuvusi par aizdomās turēto, viņa atteikusies liecināt. TV3 zināms, ka starp aizdomām turētajiem šai lietā ir arī Aigars Kalniņš, kurš 2010.gada Saeimas vēlēšanās kandidēja no apvienības Par labu Latviju saraksta. Atšķirībā no Ločmeles Luņovas, policija viņu uz vairākām dienām aizturēja. Kalniņa vārds tagad atrodams Zaļo un zemnieku savienības ziedotāju vidū.
Patlaban Ločmeli-Luņovu sargā Saeimas deputāta imunitāte. Ja prokuratūra apmierinās Finanšu policijas lūgumu un sāks kriminālvajāšanu pret Saskaņas politiķi, Saeimas deputātiem būs jādod tam atļauja. Fakts, ka deputātei ir aizdomās turētās statuss krimināllietā, bijis iemesls, kāpēc Satversmes aizsardzības birojs viņai atteicis augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam.
Ētikas komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (Saskaņa), uzskata, ka gan medijiem, gan partijām rūpīgāk būtu jāizvērtē jaunpienācēji politikā, lai par viņu iespējamiem pagātnes grēkiem būtu zināms pirms un nevis pēc nonākšanas Saeimā.
Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pagaidām nav sniedzis savus komentārus, bet apvienības priekšsēdētājs Nils Ušakovs sociālos tīklos paudis viedokli, ka Ločmele Luņova tiek apmelota, tāpēc partija viņai sniegšot pilnīgu uzticību un atbalstu.