Vakar Gruzijas televīzijas «Rustavi 2» raidījumā «Post scriptum» pārraidīta arī intervija ar Gruzijas parlamenta Nacionālās drošības komisijas vadītāju Givi Targamadzi, kurš stāstījis - ir pierādījumi, ka krimināllietā par atentāta organizēšanu pret M.Saakašvili bijis iesaistīts A.Hapilovs, tāpat kā lielākā daļa Krievijas vēstniecības darbinieku.Kopā ar kolēģiem no «Rustavi 2» žurnāliste Odita Krenberga, veicot vairākas nedēļas ilgu žurnālistisko izmeklēšanu, noskaidrojusi, ka A.Hapilovs Krievijas vēstniecībā Gruzijā oficiāli strādājis līdz 2004.gadam. Gruzijas Iekšlietu ministrijā esošās ziņas par A.Hapilova darbību attiecas uz laiku pirms tā sauktās Rožu revolūcijas, kurā M.Saakašvili no tautas mīlēta opozīcijas līdera kļuva par valsts prezidentu.Gruzijas televīzijas «Rustavi 2» žurnālists Tengizs Gogotišvili stāsta, ka redzējis liecību, ko sniedzis cilvēks, kurš strādājis vienā no Gruzijas specdienestiem un kuru A.Hapilovs savervējis. Tieši šis cilvēks esot sapazīstinājis A.Hapilovu ar to grupu, kura jau pēc tam izplānojusi atentātu pret opozīcijas līderi M.Saakašvili. «Nekā personīga» ir izdevies iegūt daļu no liecības, ko sniedz viens no Krievijas specdienesta virsniekiem - viņu savā pusē izdevies pārvervēt gruzīnu pretizlūkošanai, tā viņš kļuvis par dubultaģentu: «Maskavā es mācījos kopā ar Aleksandru Hapilovu, tad viņu nosūtīja uz Tbilisi un viņš ar mani sazinājās. (..) Reiz Hapilovs man jautāja, vai es pazīstu kādu no zviadistiem. Es atbildēju, ka pazīstu. Palūdza man iepazīstināt ar viņiem. Mēs aizbraucām uz Samegrelo, un es viņu sapazīstināju ar brāļiem Bigvava,» stāsta specdienesta darbinieks. Tā sauktie zviadisti jeb toreizējā prezidenta Zviada Gamsahurdijas atbalstītāji bazējās Gruzijas rietumu provincē Samegrelo pie Abhāzijas robežas. Viņi bija bruņoti un 1991./1992.gada ziemā cīnījās pret Eduarda Ševardnadzes nākšanu pie varas.2003.gada 28.oktobra Gruzijas prokuratūras darbinieku filmētajos kadros, ko demonstrēja «Nekā personīga», redzams viens no pieminētajiem brāļiem Bigvava, ar kuriem gruzīnu dubultaģents bija iepazīstinājis A.Hapilovu.Taču par A.Hapilova dalību slepkavu vervēšanā Gruzijas drošības struktūras vairāk informācijas esot ieguvušas tikai pēc tam, kad A.Hapilovam bija beidzies diplomāta termiņš un viņš jau bija aizbraucis uz Krieviju. Kā raidījumā teica gruzīnu žurnālists Tengo, «šis atentāts 2003.gada novembrī izgāzās tikai tādēļ, ka šī grupa iekļuva avārijā. Viņu automašīna saskrējās, šķiet, ar kravas auto. Avārija bija diezgan smaga. Šīs diversiju grupas vadītājs gāja bojā notikuma vietā, vēl viens no līderiem kļuva par invalīdu. Viņi nespēja aizbraukt līdz Senakas tiltam Rietumgruzijā, Megrēlijā, kur viņiem bija jāīsteno atentāts pret Saakašvili». Krievijas vēstniecība Latvijā, kur Aleksandrs Hapilovs strādā pašlaik, nekādi nav komentējusi viņa dzīves periodu, kas saistās ar Gruziju. Ir zināms, ka Latvijā A.Hapilovs nodarbojas ar krievvalodīgo problēmām un ir redzēts dažādos Krievijas vēstniecības atbalstītos pasākumos, viņš ir labi pazīstams ar Latvijas kreisā spārna deputātiem.Krievijas vēstnieks Latvijā tikai teicis, ka viņa ticība šim stāstam ir nulle, jo tas esot parādījies tad, kad saasinājās Gruzijas attiecības ar Krieviju.
Raidījums: Vēstniecības darbinieks saistīts ar Saakašvili slepkavības organizēšanu
Pašreizējā Krievijas vēstniecības Latvijā darbinieka Aleksandra Hapilova vārds figurē Gruzijā ierosinātā krimināllietā, kas bijusi ierosināta par tā laika Gruzijas opozīcijas līdera tagadējā prezidenta Mihaila Saakašvili slepkavības organizēšanu 2004.gadā, svētdien vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
LASIET VĒL
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!