J.Pūce vairākkārt uzsvēra, ka darba grupa tikai veica tehnisko darbu un nepaudīs attieksmi par iespējami labāko modeli, jo politisko lēmumu pieņems valdība un Saeima. Viņš arī norādīja, ka darba grupā nav notikusi balsošana par variantiem, taču valsts sekretārs atzina, ka lielāks līdzekļu ietaupījums būtu, ja RAPLM funkcijas nodotu vienai citai ministrijai. Izņēmums varētu būt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un pašvaldību darbinieku atalgojumu jautājumi, kurus varētu nodot Finanšu ministrijai. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) jau iepriekš Dienai kā loģisku novērtēja šo funkciju nodošanu EM.
Taču darba grupas sagatavotajos priekšlikumos ir arī variants, ka RAPLM funkcijas tiek sadalītas starp vairākām ministrijām, piemēram, pašvaldību pārraudzību nododot Ekonomikas, Vides vai Iekšlietu ministrijai. Vairākas asociācijas jau ierosinājušas e–pārvaldes un informācijas sabiedrības jautājumus nodot premjera pārraudzībā, kam J.Pūce, paužot personīgo viedokli, nevarot piekrist, jo šo funkciju praktiskie īstenošanas instrumenti atrodas ministrijās.
RAPLM kopējā 2010.gada budžeta izdevumi ir plānoti 71,1 miljons latu, no kuriem 58,4 miljoni latu ir Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības finansējums, bet 12,6 miljoni — valsts pamatfunkciju īstenošanai. Ministrijas institūcijās strādā ap 160 darbiniekiem, Valsts reģionālās attīstības aģentūrā — ap 120 darbiniekiem.