Rasisms: risināma problēma vai apšaubāms tikums?

Autore mani pārliecināja, ka Šmits ir nīstams un iznēdējams. Ka mums te ar steigu vajag ievest kādu labu baru visādu cittautiešu, citu rasu iedzīvotāju, lai mēs varētu pierādīt savu mīlestību uz tiem... utt. un tml.. Ka mums ir jāļauj sev "taisīt" uz galvas, jo tā viņai tur tajā "pataloģijas" fakultātē ir mācīts. Jo laikam jau viņas mācītājiem ir pārliecība, ka tikai ar "s--ainu" koku visus izmaisot pasaulē radīsies miers un saticība, un visi mierā un mīlestībā strādās lai atmaksātu savus kredītus. Vai tā patiesi domā pati autore.. nezinu, bet tā viņa te man "borē". Diemžēl tās ir tikai cerības...

Starp citu, policijas darbu es te apzināti pieminu pirmo. Tiesībsargātāji droši vien teiktu, ka jāstrādā ar sabiedrību, jāceļ kājās masu mediji. Manuprāt tās mūsu situācijā ir muļķibas. Ja saskaitītu, cik reizes Vecrīgā pa galvu dabū "pēc kādas pazīmes atšķirīgie" un "bez atšķirīgas pazīmes", tad, iespējams, iznāktu, ka "atšķirīgie" pat tiek īpaši saudzēti. Varbūt sanāktu genocīds pret tiem, kuri nav "atšķirīgi". Tas tāds kalambūrs :) Es gribētu, lai ievērojami labāk tiek sargāti visu pakauši, gods un cieņa. Uz ielām, iestādēs, veikalos, kāpņu telpās.

Skatos, ka komentāri tiek risināti rakstā minētās "pataloģiskās komunikācijas" veidā. Ja tiek izteikts viedoklis, ka latvieši vai latvijas iedzīvotāji ir rasisti, tad šis izteikums arī ir rasistisks. Pierādot pretējo, jāpielieto prtējs rasistisks apgalvojums, ka latvieši vai Latvijas iedzīvotāji nav rasisti ne par 1%. Tāda situācija nepieļauj nekādu turpmāku konstruktīvu diskusiju. Ar to arī varētu beigt šo sarunu. Lai tomēr piedāvātu kādu risinājumu, es ieteiktu runāt par to, ka Latvijas teritorijā notiek incidenti, kurus var kvalificēt kā rasistiskus. Šajā sakarā ir nepieciešami risinājumi policijas darbā, kriminālprocesā un tiesu praksē, izglītības sistēmā utt. Lūdzu priekšlikumus ....

Un ja mēs pieņemam, ka visās tautās ir labi un ne tik labi ļaudis, tad jau iznāk, ka visas tautas ir vienādas. Par ko tad strīdēties?!

Man arī izskatās, ka autore neatšķir latviešus no Latvijas iedzīvotājiem. Un tieši pēdējie it bieži maisa gaisu. Arī - citā vidē un līmenī - Kruka kungs: kur viņš parādās, iet vaļā ķildu dialogs.

Vai bērns, kurš - ir dzimis Latvijā un visu mūžu te dzīvojis, - ir Latvijas Republikas pilsonis, - visu mūžu gājis latviešu skolā, māk latviešu valodu, un pārzina latviešu vēsturi, - viņa māte ir latviete, bet tēvs reiz iebraucis Latvijā no kādas citas valsts (piemēram Āfrikas), bet jau sen ir naturalizējies un kļuvis par Latvijas pilsoni, - un viņam ir tumša ādas krāsa Tavā izpratnē ir vai nav latvietis? Un ja nav latvietis - kādēļ gan ne?

Lielāks niķis, AD, ir iebāzt galvu smiltīs un izlikties neredzam, ka rasistu aktīvākā spārna starpā ir arī latviešu tautas ekstrēmistiski nacionālistiskais gals. Un vēl vecāks niķis ir atsevišķiem latviešiem uzskatīt, ka visa latviešu tauta allažiņ bijusi tīra, balta un pūkaina.

Grūti saprast, vai raksta autore nesaprot, vai tīšam jauc latviešus ar Latvijas iedzīvotājiem. Ja viņa būtu pasekojusi izlēcieniem, kurus var saukt par rasiskiem, tad būtu arī ievērojusi, ka lielāko tiesu to "autori" dzīvo Latvijā un, iespējams, skaitās arī Latvijas pilsoņi, bet nav latvieši. Vecs niķis - uzgāzt citu izdarības latviešiem .

Dace, domāju, ka galvenā problēma ir tajā, ko mēs izprotam ar šo "tautu". Ja mēs kāpjam J.Šmita "kurpēs", kā tu iesaki, tad "latviešu tauta" noteikti ir tīrasiņu ārieši, kas noteikti ir hetroseksuāli orientēti, visticamāk pieder "pareizajai" luterticībai vai katoļticībai (nu Dievturība arī pieļaujama!), utt. Šmita runa ir kategorijās "mēs" un "jūs". Viņa izpratnē ar vārdu "latvietis" nekad un ne pie kādiem apstākļiem nevar tik apzīmēts kāds, kam tumšāka ādas krāsa. Viņaprāt visi tumšādainie Latvijā ir iebraucēji un arī viņu bērni (visticamāk dzimuši laulībā ar kādu "tīrasiņu" latvieti, ir Latvijas Republikas pilsoņi, runā latviski un iet latviešu skolās) netiek pieskaitīti kategorijai "mēs". Kamēr pastāvēs tik īpatnējais uzstādījums "mēs" un "jūs", kamēr civlēki ar citu ādaskrāsu netiks pieskaitīti "latviešu tautai", tikmēr nekāda "iekāpšana Šmita kurpēs" īsti nevarēs notikt. Kas tad ir tā "latviešu tauta" par ko mēs runājam? Tajā "latviešu tautā", ko es pazīstu ir visādu ādas krāsu cilvēki. Un ja Šmita kungs ar "latviešu tautu" saprastu to pašu, ko es, tad gan jau ka pašos pamatos būtu kāds "errors" - tad jau sanāktu, ka latvieši sit latviešus. Nē, nē... Latvieši jau ir miermīlīga tauta! Latvieši jau nesit latviešus. Tie, kurus sit, tie jau nav latvieši! Bet vai tiešām? Ko pateikt bērnam, kurš ir dzimis Latvijā, ir Latvijas Republikas pilsonis, visu mūžu gājis latviešu skolā, māk latviešu valodu, un pārzina latviešu vēsturi, bet kuram ir tumša ādas krāsa? Ka viņš ādas krāsas dēļ nav "īstens latvietis"???