"Ar zināmu drošības sajūtu cilvēki būtu atvērtāki savas valsts darba tirgum un darba veikšanai. Ar laiku viņi atrisinātu finansiālo pusi un sakārtotu savu dzīvi. Mēs patlaban šo politiku neejam, mēs nedomājam, kā cilvēku aizsargāt, vai nemeklējam veidu, kā palīdzēt - kaut vai uz parāda, bet palīdzēt. Manā skatījumā, tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki aizbrauc, jo šeit vienkārši neatrod cita veida risinājumu, kā nokārtot savas saistības ar banku," uzskata Jelgavas mērs, komentējot daudzu iedzīvotāju došanos strādāt uz ārvalstīm.
Viņš skaidro, ka pašvaldībā aizbraukšanu vairāk pamana skolās un bērnudārzos. Taču svaigākie dati par Jelgavu liecinot, ka daļa aizbraukušo, iespējams, atgriežas, jo ir palielinājies strādājošo skaits.
"Svaigākā informācija, ko esam saņēmuši no Nodarbinātības valsts aģentūras, liecina, ka Jelgavā ir audzis strādājošo skaits. Iespējams, ka daļa aizbraukušo atgriežas. Es domāju, ka patlaban nav tādas vietas, kur būtu milzīgas zelta bedres. Ja parēķina ikdienas izdevumus Rietumvalstīs, starpība, kas paliek darbinieka rīcībā, iespējams, nav nemaz tik liela," lēš Rāviņš.
"Es domāju, ka Latvijā svarīgāka problēma ir apstākļi, kuros nonākuši
cilvēki, kas dažādi ņēmuši kredītus savu māju sakārtošanai, un tagad,
lai nezaudētu mājokļus, mēģina rast risinājumus. Salīdzinot tās cenas,
kad tika ņemti kredīti un izmantoti dzīvokļu remontos un māju celšanā,
ar pašreizējām cenām un tirgus situāciju, ir tā, ka cilvēkiem trūkst
iespēju maksāt šos milzīgos kredītus. Un tas, ka ņēma kredītus, ir ļoti
saprotams, jo cilvēki grib dzīvot patīkamā vidē un tobrīd viņiem šķita,
ka viss būs normāli. Bet patlaban viņi mēģina rast risinājumus, un daļa
meklē darbu citās valstīs. Es domāju, ka par to zināmā mērā valstij kaut
kā ir jādomā, jo nevar savus cilvēkus vienkārši pamest nelaimē,"
secinājis Jelgavas mērs.
.