Ražuks: Šlesera ierosinātā pilsonības tirgošana ir tumša lieta

Jau vēstījām, ka A.Šlesers aprēķinājis, ka piecu gadu laikā ar šādiem ziedojumiem valsts varētu iegūt 10 miljardus eiro.R. Ražuks kā piemēru min Maskavas mēru Juriju Lužkovu, kurš bijis spiests meklēt patvērumu Latvijā. Tāpat viņš norāda, ka nekādu papildinājumu budžetā šī sistēma nedos, jo jau pastāvošā, par investīcijām izsniedzot uzturēšanās atļauju, budžetu īpaši nepapildina. “Krievijā notiek cīņa ar oligarhiem, kas iekrīt nežēlastībā, kā Lužkovs, tie meklē patvērumu Anglijā vai Latvijā. Arī no divpusējo attiecību ar Krieviju viedokļa šādu pilsonības tirgošanu nedrīkst ieviest. Tas arī neizklausās notpietni. Kāda varētu būt interese, kam tā ir spiesta lieta, lai maksātu miljonu par pilsonību Latvijā? tikai kādam, kas vēlas no kaut kurienes aizbēgt un paslēpties,” vērtē Ražuks. "Pilsonību mēs varam piešķirt, pirmkārt, cilvēkiem, par kuriem nav nekādu aizdomu un šaubu, ka viņi nebūtu cienījami cilvēki, lai būtu Latvijas pilsoņi. Protams, ja šie cilvēki kvalificējas no valsts drošības standartiem - ja viņiem ir legāli līdzekļi, ja viņi ir gatavi nākt šeit un savu biznesu attīstīt," sacīja A.Šlesers."Latvija ir skaista valsts, droša, mazapdzīvota, labā ģeogrāfiskajā izvietojumā," kā galvenos argumentus, kāpēc cilvēki būtu gatavi maksāt miljonu eiro Latvijas pilsonības iegūšanai, minēja A.Šlesers, piebilstot, ka, kļūstot par Latvijas pilsoņiem, cilvēki iegūs arī Eiropas Savienības pilsonību. "Ja vēl būs labvēlīgi nodokļi, daudzi cilvēki cilvēki, kuri gribētu būt Eiropā un nevis kādā citā pasaules malā, viņi būs gatavi to izdarīt. Protams, būs aktīvi jāstrādā. Tā mēs konkurēsim gan ar Šveici, gan ar Kanādu, gan ar Lielbritāniju." Deputāts uzskata, ka Latvijai šajā ziņā ir savas priekšrocības.Viņš sacīja, ka likumā būtu jānosaka limits - šādā veidā pilsonību piešķirtu ne vairāk kā 10 000 cilvēku. Pēc A.Šlesera domām, piecus miljardus, kas iemaksāti īpašajā fondā, valsts varētu novirzīt starptautiskā aizdevuma atmaksai, bet pārējos piecus miljardus varētu ieguldīt valsts attīstībā.Jautāts, cik šāda pilsonības pārdošana ir ētiska, A.Šlesers atbildēja: "Jautājums ir tāds - cik ētiski ir atstāt mantojumā mūsu bērniem un mazbērniem tādas parādu nastas, ar kurām viņi nevarēs dzīvot šeit. Cik ētiski ir runāt par ētiku tad, kad desmitiem tūkstoši cilvēku pamet Latviju." Uz jautājumu, vai šāds solis nedegradētu Latvijas pilsonības jēgu un ideju, deputāts norādīja: "Tas ir tikai normāli."