Politiskās reklāmas aizliegšana iepriekš nav guvusi politisku atbalstu, taču viss liecina, ka šoreiz var būt citādi. Politiskie spēki Vienotība un Visu Latvijai!-TB/LNNK iesnieguši priekšlikumu jaunajā priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektā, kas paredz pilnībā liegt maksas priekšvēlēšanu aģitāciju radio un televīzijā. Priekšlikums pamatots ar nepieciešamību samazināt partiju ietekmi no sponsoriem. Proti, partijas tērē miljonus priekšvēlēšanu reklāmām, taču pirms tam ir spiestas šo naudu vākt un «atstrādāt», skaidro Lolita Čigāne, Vienotības pārstāve atbildīgajā Saeimas komisijā. Arī Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers sliecas atbalstīt politisko reklāmu liegumu. Laikā, kad viņš bija Valsts prezidents, Rīgas pilī notikušās diskusijas par priekšvēlēšanu aģitāciju beigušās ar to, ka dalībnieki palikuši divās frontēs: «Vieni, ka vispār neko nevajag atļaut, mediji - ka vajag atļaut visu.» Pēc V. Zatlera domām: «Jo ātrāk tas beigsies, jo partijas būs mazāk atkarīgas no lielas naudas.» Turklāt tad galvenais mediju produkts būšot analītiskas debates.
Savulaik Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nāca klajā ar ieceri ieviest politiskās reklāmas moratoriju mēnesi pirms vēlēšanām. «Atceros milzīgo sašutuma vētru, kas pār mums gāzās,» teic ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Viņš, tāpat kā atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdis Sergejs Dolgopolovs (SC), neatbalsta ieceri pilnībā liegt politiskās reklāmas raidorganizācijās, paužot uzskatu, ka partiju vajadzību pēc naudas var ierobežot ar tēriņu griestu palīdzību.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atbalsta iecerēto liegumu, jo reklāmas raidorganizācijās aizņem lielu partiju izdevumu daļu, skaidro KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. Taču Latvijas situācijā esot jautājums: «Kā tas izskatīsies praksē?» Piemēram, partijas var meklēt ceļu pie mediju īpašniekiem, lai parādītos labvēlīgā gaismā, arī slēptās reklāmas formā. Jau tagad netrūkst politiķu, kuri neoficiāli «draudzējas» ar medijiem, akcentē politologs Ivars Ījabs. Politisko reklāmu lieguma gadījumā lielākas iespējas parādīties medijos var būt varas partijām, taču Providuspētniece Iveta Kažoka pieļauj, ka varētu ņemt vērā ārzemju praksi - tur papildus politisko reklāmu ierobežojumiem raidorganizācijām priekšvēlēšanu laikā ir pienākums atspoguļot plašu viedokļu spektru. Piemēram, Francijā noteikta proporcija, cik daudz drīkst parādīties pozīcijas, opozīcijas un ārpusparlamenta partijas.
Pēc I. Ījaba domām, priekšlikums ir «plika atriebība» sen pie varas neesošai Tautas partijai, kura izcēlās ar dārgu «pozitīvisma kampaņu». Taču politiķi nedomā soli uz priekšu, jo Latvijā vienīgā alternatīva naudai ir etniskais dalījums un politiskās reklāmas ierobežojums nāks par labu radikālajiem politiskajiem spēkiem, uzskata I. Ījabs. Vidzemes Augstskolas lektore Ieva Dmitričenko gan paredz, ka liegums var uzlabot politikas kvalitāti. Reklāmas ir īsas, bet politisko piedāvājumu nevar izskaidrot tik ierobežotā laikā, tāpēc tajās dominē nevis racionāli argumenti, bet emocijas, skaidro I. Dmitričenko. Turklāt reklāmas televīzijā esot viens no efektīvākajiem manipulācijas instrumentiem. Ja radio un televīzijā nebūs politisko reklāmu, var samazināties līdzdalība vēlēšanās, taču tad to iznākumu noteiktu tā sabiedrības daļa, kurai ir lielāka interese un izpratne par politiku, pieļauj I. Dmitričenko.
Politisko reklāmu liegumu negatīvi vērtē mediji, kuru kasēm aizietu garām nauda, taču konceptuāli atbalstījusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka paredz, ka notiks reklāmas tirgus pārdale, jo drukātajos medijos, internetā un vidē partijas reklamēties joprojām drīkstētu. Atsevišķas problēmas esot sabiedriskajiem medijiem, jo iecerēts četrkāršot bezmaksas aģitācijas raidlaiku Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio (LR). Ja politiķi lems, ka 40 minūšu bezmaksas aģitācijas raidlaikam sabiedriskajos medijos (pienākas visiem kandidējošajiem sarakstiem) jābūt labākajā laikā jeb praimtaimā, samazināsies arī LTV un LR ieņēmumi no komercreklāmām, atzīst to vadītāji Edgars Kots un Jānis Siksnis. Turklāt arī «saturs tiks sabojāts, jo viss mūsu praimtaims būs ar aģitāciju», atzīst J. Siksnis. LTV vēl rēķinot, kāda būtu finansiālā ietekme šādām pārmaiņām. «Neesam pret», bet jautājums, kā tas tiks kompensēts, teic E. Kots.
G. Līdaka pieļauj, ka risinājums būtu piešķirt valsts finansējumu bezmaksas aģitācijai, ko pārdalīt starp sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem. To pozitīvi vērtē vairāki eksperti, norādot, ka īpaši noderīgi tas būtu pašvaldību vēlēšanās, jo tā bezmaksas aģitāciju varētu nodrošināt reģionālajos medijos un sasniegt vietējo auditoriju. L. Čigāne uzsver, ka var runāt arī par papildu finansējumu politisko debašu rīkošanai, uz ko varētu pretendēt arī komercmediji.