Tomēr biedrība aicina sniegt finansiālu palīdzību arī Latvijas iedzīvotājus un dažādas organizācijas. Pēc Ē.Škapara teiktā, biedrība nav uzrunājusi kādas konkrētas organizācijas, taču kopumā informatīvām kampaņām cerēts piesaisīt vairāk nekā 100 000 latu.
Pēc L.Timrotas vārdiem, biedrība rīkos informatīvās reklāmas kampaņas,
uzsverot nepieciešamību piedalīties referendumā un balsot par grozījumiem
Satversmē. Šim nolūkam plānots pārraidīt sižetus radio un televīzijā,
kā arī izvietot reklāmas ielās.
Biedrības dibinātāji ir partija Jaunais laiks, Pilsoniskā sabiedrība, kā arī biedrība Tautvaldība.
Grozīt Satversmi aicināja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), rosinot ietvert Satversmē tiesības vēlētājiem iniciēt Saeimas atlaišanu. Tika savākts nepieciešamais vēlētāju parakstu skaits, lai grozījumi nonāktu parlamentā. Tā kā Saeima šādus grozījumus valsts pamatlikumā noraidīja, tiek rīkots referendums.
Lai grozījumi stātos spēkā referendumā jāpiedalās vismaz 750 000 balsstiesīgo.
Sociologs Aigars Freimanis piesardzīgi vērtē iespēju, ka tautas nobalsošanā varētu piedalīties tik daudz balsstiesīgo, jo sava loma būs vasarai, siltajam laikam un atvaļinājumiem, kas tradicionāli mazina vēlētāju aktivitāti. Viņš arī norāda, ka pirmsvēlēšanu kampaņā tiek tērēts daudz naudas.
“Šaubos, vai kāds ir gatavs ieguldīt tādus naudas līdzekļus tagad. Saeimas vēlēšanās bija sacensības gars, un tā konkurence bija būtisks papildus stimuls, kas šajā gadījumā nav. Tie, kas netic valdībai vai ir skeptiski par tās rīcību, protams, aizies uz referendumu, bet tās nav salīdzināmas lietas,” uzskata A.Freimanis.