Vienotības frakcijas vadītāja vietniece Lolita Čigāne Dienaiatgādināja, ka arī Vienotības ministres Ilze Viņķele un Ingrīda Circene veic reformas labklājības un veselības nozarēs, bet «salīdzinoši veiksmīgi strādā ar reformu mērķauditoriju».
Situāciju, kādā nonākuši Reformu partijas (RP) ministri, L. Čigāne saista ar kolēģu pieredzes trūkumu un to, ka «viņi grib atvērt visas frontes līnijas, bet tas vājina kvalitatīvas un labas ieceres». Vienotības pārstāve varot tikai ieteikt partneriem meklēt kopsaucēju ar nozaru pārstāvjiem un neatklāt uguni visās frontēs. V. Dombrovskis (RP) te tomēr saredz atšķirību, jo labklājības ministres I. Viņķeles reformas neaizskarot šauru grupu intereses un to iespaidā šie cilvēki nezaudēšot lielas naudas summas, kā tas ir, piemēram, ja tiek īstenots ekonomikas ministra D. Pavļuta nodoms izveidot jaunu atbalsta mehānismu zaļās enerģijas ražotājiem. Tieši šos plānus RP frakcijas pārstāvis uzskata par galveno iemeslu pretestībai pret ministru, kurš iecerējis izvērtēt atbalsta kvotu izsniegšanas pamatotību, lai šīs sistēma neatstātu iespaidu uz elektrības tarifiem.
Brīdinājums par nodomu prasīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E. Sprūdža demisiju izskanējis no Lielo pilsētu asociācijas. Novadu apvienības priekšsēdis, Ogres novada priekšsēdis Edvīns Bartkēvičs Dienai teica, ka novadi neplāno prasīt ministra atkāpšanos. Taču viņš piekrīt, ka ministrs nav ieklausījies viedoklī, ka viņa virzītās reformas par deputātu skaita samazināšanu un amatu savienošanas ierobežojumiem nebūtu veicamas laikā, kad pirms trim gadiem izveidotie novadi vēl tikai sāk nostabilizēties. V. Dombrovskis (RP)par patieso lielo pilsētu neapmierinātības iemeslu uzskata nevis deputātu skaita samazināšanu, bet gan E. Sprūdža ieceres atkritumu biznesa sakārtošanā.
Lielo pilsētu asociācijas (LPA) pārstāvis Māris Kučinskis pastāstīja par neformālām sarunām ar RP Saeimas deputātiem, kuri izteikuši mutisku priekšlikumu lielo pilsētu vadītājiem tikties ar RP frakciju. Mēri uz to raugās atturīgi, jo asociācijai nav problēmu ar partiju, bet gan tikai ar vienu tās ministru. Taču M. Kučinskis pieļāva, ka pilsētu vadītāji varētu piekrist tikties ar partijas vadību. Neoficiāli zināms, ka LPA par iespēju doties uz RP frakciju Ventspils domi nemaz nav informējusi. Lielās pilsētas gaida, kad E. Sprūdžs pieteiksies uz tikšanos vai aicinās pie sevis. E. Sprūdžs Dienai pieļāva, ka šī saruna varētu notikt pēc nedēļas trešdien, bet laiks vēl tikšot saskaņots.
Pret izglītības un zinātnes ministru R. Ķīli iestājusies Rektoru padome, kas viņa virzītās ieceres augstākajā izglītībā vērtē kā haotiskas un norāda uz dialoga trūkumu ar nozari. Arī rektoru vidū nav vienprātības, jo par ministra demisiju neparakstās Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. RP pārstāvis V. Dombrovskis labi saprotot augstskolu pretdarbību, jo R. Ķīlis ir norādījis uz nepieciešamību samazināt to skaitu, kā arī mainīt sistēmu, ka tās pašas var akreditēt savas programmas un lemt par valsts finansējuma izlietojumu. Koalīcija reformu nepieciešamību ir atbalstījusi.
Visu Latvijai!-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis teica, ka nevar runāt par sabiedrības neapmierinātību ar ministriem, bet gan par šauru iesaistīto loku. Pret E. Sprūdžu ir pilsētu vadītāji, kas arī ir politiskas figūras un kuru argumentācija nepārliecinot, bet vairāk izskatoties pēc centieniem panākt izmaiņas valdībā. R. Ķīlim kolēģis no VL-TB/LNNK iesaka turpināt sarunas ar nozares pārstāvjiem, jo arī viņa partijas biedrei kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei neesot pilnīgas informācijas par augstskolu reformu. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), kurš šonedēļ ir Ķīnā, aģentūrai LETA sacījis, ka pie ministru jautājuma ķersies klāt pēc atgriešanās, izvērtējot arī Rektoru padomes un Lielo pilsētu asociācijas vēstules. Politiķi spriež, ka valdības stabilitāti notiekošais neietekmēs, jo Vienotībai esot izdevīga sadarbība ar RP.