Reformu var pabeigt ar SC balsīm

Tagad redzams, ka tās var sadalīties, taču administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pieņemšanu Saeimā ar tam pievienoto novadu karti valdības piedāvātajā 103 novadu variantā varētu atbalstīt Saskaņas centrs (SC), liecina tā frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča sacītais. "Jautājumā par reformu mums tuvāka ir Tautas partijas pozīcija, ZZS piedāvātais variants ir daudz sliktāks," atzina J.Urbanovičs. Jāatgādina, ka ZZS un arī Pilsoniskā savienība aicina veidot novadus pēc brīvprātības principa un iestājas par to vairāk nekā 30 pašvaldību interesēm, kas ir vērsušās Satversmes tiesā. Automātiski negarantē "Reforma jau automātiski negarantē attīstību, tā dod iespēju caur labāku pārvaldību. Reformas rezultātus, visticamāk, ieraudzīsim visā nākamā sasaukuma pašvaldību periodā," Dienai atzina reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns (TP). Viņš ar satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP/LC) esot vienojies par autoceļu atbalsta programmu, kas tikšot īstenota tikai pēc novadu izveidošanas, lai nauda netiek ieguldīta teritorijās, kuru pašvaldības nespēj vienoties par kopīgu novadu. E.Zalāns neredz iespēju pārtraukt reformu, jo tajā ir ieguldīti līdzekļi un daudzas pašvaldības saņēmušas arī likumā noteiktos 200 000 latus. Arī A.Šlesers sarunā ar Dienu bija pārliecināts gan par pasta pakalpojumu pieejamību laukos, gan par iespēju nodrošināt kvalitatīvākus pasažieru pārvadājumus pēc sistēmas reorganizācijas. Pašvaldības valdošajiem pārmetušas nespēju nodrošināt pēctecību reformas gaitā, ar katru jaunu ministru mainot arī nosacījumus. Pēc 9.Saeimas vēlēšanām jau bijusi panākta vienošanās par 167 novadu karti, bet jaunais ministrs Aigars Štokenbergs (SCP), kurš toreiz pārstāvēja TP, ar solījumiem par milzīgu līdzekļu ieguldīšanu lielajos novados izjaucis panāktās vienošanās. A.Štokenbergs sacīja, ka TP vienmēr ir bijusi par lieliem novadiem ap attīstības centriem, kas nozīmētu aptuveni 60 pašvaldību izveidošanu, bet pirms vēlēšanām nav varējusi to paziņot. A.Štokenbergs atzīst kļūdas savā kā ekonomikas ministra darbībā, bet - ne laikā, kad bijis pašvaldību ministrs. Viņš uzskata, ka reforma būtu sekmīga, ja tās īstenošanā būtu ieinteresēti visi tajā iesaistītie. Grūtākā saruna Vidzemē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien turpinās neapmierināto pašvaldību uzklausīšanu, pēc tam pieņemot lēmumu, taču par novadu karti vēl balsos Saeima, visticamāk, 4.decembrī. Trešdien uz parlamentu uzaicinātas Vidzemes pašvaldības, bet īpaša saruna paredzēta par Cēsu rajonu. Izņemot deviņas lielās pilsētas, visas rajona centra pilsētas apvienojas novados ar lauku pagastiem. Taču vairākas spēcīgās pašvaldības, ieskaitot Priekuļus, ir pret pievienošanos Cēsīm, tādējādi izjaucot Cēsu novada modeli. Arī Bauskas rajonā savu pastāvību vēlas saglabāt Īslīce un Gailīši, kas attīstījušies uz savulaik turīgu saimniecību bāzes. Māris Kučinskis (TP) uzskata, ka Īslīces, Gailīšu un vēl vairāku stipro pašvaldību apvienošanās ar Bausku dotu iespēju izveidot vienu no spēcīgākajiem novadiem Latvijā. Te arī neesot pamata bažām par pilsētas dominanti un pievienoto pagastu interešu ignorēšanu, jo Bauskā ir 10 000 iedzīvotāju, bet apkārtējās pašvaldībās kopā 24 000, norādīja Jānis Lagzdiņš (TP). Situācija, kad pagasti nevēlas pievienoties pilsētai, lai arī izmanto tās infrastruktūru un ir saplūduši ar to, ir Talsos, kur mācoties aptuveni 700 bērnu no citām pašvaldībām. Savstarpējo norēķinu sistēma, kas paredz naudas sekošanu skolēnam, varētu apgrūtināt nelielo novadu situāciju, ja to bērni mācīsies lielāko pašvaldību skolās. Deputātu attieksme līdzšinējās sēdēs liecināja, ka vislielākās izredzes saglabāt savu patstāvību ir Skrīveriem, kurus bija nodoms pievienot Aizkrauklei. Skrīveri atbilst visiem novada kritērijiem un veic iemaksas arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kas esot būtisks fakts.