Reģionālā reforma: jezgā par robežām «pazaudētās» pilsētas

Sāksies ikdienas darbs, un te nu, jāsaka, jau pašlaik ir pamats nopietnām bažām. Gribam mēs to vai ne, bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) virzītās teritoriālās reformas modelis, maigi izsakoties, ne visai atbilst Eiropas Savienības (ES) reģionālajai politikai. Atbilstoši ES direktīvajiem dokumentiem galvenā uzmanība Eiropā tiek pievērsta pilsētām un urbanizētajām teritorijām, jo pirmām kārtām tajās ES saskata jaunrades un inovatīvās iespējas, kuras ir vitāli svarīgas starptautiskās konkurences palielināšanai. Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktora pienākumu izpildītājs Manfrēds Bešels Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas rīkotajā apaļā galda diskusijā pilsētas formulēja kā "dzinējspēku visa reģiona attīstībai un konkurētspējai". Turpretim atbilstoši RAPLM aizstāvētajam modelim Latvijā tiek veidotas divas "konkurējošās firmas" — pilsētas un novadi, turklāt ministrs Edgars Zalāns liek nepārprotami nojaust, ka privileģētā "bērna" vieta tiks ierādīta jaunveidojamajiem novadiem, kurus caur Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu (PFIF) dotēs gan valsts, gan pilsētas. Principā mēs redzam, ka, nosakot prioritātes, Zalāna kungs pirmo pogu (prioritātes) ir sapogājis, kā pašam tīk un, lai kā turpmāk tiktu risinātas problēmas, mēs neiekļausimies Eiropas Savienības kopīgajā virzībā. Ko Eiropas Savienības akceptētās un finansētās urbanizācijas programmas piedāvā Latvijas pilsētām līdz 2013.gadam? M.Bešels izsakās nepārprotami: "Ir divi ieteicamie ceļi. Pirmais: dažu pilsētu — reģionālo centru — pastiprināta attīstība (policentrisms). Otrais — urbānā atdzimšana (iekšējā kohēzija, atsevišķu pilsētas teritoriju pastiprināta attīstība)." Pašlaik īstenotās teritoriālās reformas modelī nekas tamlīdzīgs nav atrodams. Paredzēts, ka, reorganizējot rajona pašvaldības, to funkcijas tiks nodotas novadu un republikas pilsētu pašvaldībām. "Tas nozīmē, ka novadiem jābūt patstāvīgiem un attīstīties spējīgiem, lai varētu nodrošināt gan pašvaldības teritorijas izaugsmi, gan kvalitatīvu un mūsdienīgu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem," RAPLM mājaslapā internetā akcentē ministrs E.Zalāns, tā norādīdams, kuru administratīvi teritoriālo vienību ministrija uzskata par svarīgāko. Taču reformas īstenošanā ir iesaistītas gan ministrijas, gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas, un vismaz tāpēc būtu korekti ieklausīties arī atšķirīgos viedokļos. Pavisam noteikti vajadzētu rūpīgi apsvērt, kā reorganizēt (arī finansiālajā ziņā) pašreizējās rajonu padomes, kurām no likuma "Par pašvaldībām" noteiktām četrām funkcijām īstenībā paliek tikai trīs ... un kuru īstenošanai atvēlēti 52 procenti no PFIF līdzekļiem. Diezin vai to vajadzētu automātiski pārcelt uz novadiem. Sevišķi, ja ņemam vērā, ka reformas rezultātā darba un finanšu ziņā visapjomīgāko rajona padomju funkciju — sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu to teritorijā — paredzēts nodot plānošanas reģioniem. ES prasa, lai pilsētu pašvaldībām būtu pietiekama vadības kapacitāte, lai tās spētu piedalīties apjomīgos projektos ar savu līdzfinansējumu. Galu galā — lai notiktu virzība uz multivadību, kas nodrošinātu koordināciju nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī. Un atkal jāuzsver: par šīs sistēmas centru un dzinējspēku ES uzskata tieši pilsētas un urbānās teritorijas. Loģisks ir jautājums: kā, samazinot pilsētu lomu, RAPLM cer īstenot likumā nostiprināto reformas mērķi? Tas ir, "izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem". Ja novadus izveidos uz citu pašvaldību rēķina kā tādu nepieciešamo piedēkli, šo mērķi sasniegt būs ļoti grūti. Daudz loģiskāka būtu finansiāli daudz patstāvīgāko, nesalīdzināmi spēcīgāko un prāvu pieredzi uzkrājušo pilsētu pašvaldību funkciju paplašināšana. Protams, protams, Administratīvi teritoriālās reformas likumā ir minēti vairāki novadu finansēšanas avoti. Tiem tiks piešķirta vienreizēja dotācija no valsts budžeta 1—5% apjomā no apvienojušos pašvaldību gada budžetu kopapjoma (likuma 9.panta 1.punkts). Ja pēc novada pašvaldības izveidošanas tās budžeta ieņēmumi būs mazāki nekā novadu veidojošo pašvaldību budžetu summa novada izveidošanas gadā, novada pašvaldībai turpmākos piecus gadus no valsts budžeta tiks piešķirta dotācija šīs starpības izlīdzināšanai (9.panta 2.punkts). Galu galā novada infrastruktūras attīstībai no valsts budžeta paredzēts piešķirt 200 000 latu par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (pilsētu un pagastu). Lai radītu tam visam finansiālu segumu, RAPLM ir izstrādājusi jaunu vietējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas modeli, kas paredz valsts dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanā palielināt no pašreizējiem 7,2 miljoniem līdz 40 miljoniem latu. Taču… par pilsētu—donoru devumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam ministrija izsakās piesardzīgi. Kā nu ne, ja tiek prognozēts, ka jaunā vienība — novads — prasīs prāvas dotācijas, bet drošākais avots, no kā iespējams pasmelties, ir lielās pilsētas. Redzot RAPLM attieksmi pret pilsētām, nav jābrīnās, kāpēc ir apklusušas runas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, daļu no tā, kā līdz šim, atvēlot pašvaldībai, kurā cilvēks deklarējis savu dzīvesvietu, bet daļu tomēr atstājot pašvaldībai, kura dod viņam darbu un ienākumus. Mūsuprāt, pašreizējā sistēma nestimulē darbavietu radīšanu ārpus pilsētas, samazina pagastu (un perspektīvā arī novadu) ieinteresētību ražošanas palielināšanā un jaunu projektu attīstīšanā. Naudas plūsma, ko pagastam (novadam) garantē tā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir atsvešināta. No pašvaldības viedokļa nav īpašas nozīmes, kur tās iedzīvotājs atradis darbu — pagastā, kaimiņu rajonā vai Rīgā —, galvenais, lai ekonomiski aktīvais cilvēks pašvaldībā "skaitītos". Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks apgalvo: "Latvijā nav nevienas pašvaldības, kura nesaņemtu nodokļus par cilvēkiem, kas dzīvesvietu deklarējuši tās teritorijā, bet strādā Rīgā." Diemžēl šī situācija ir simptomātiska vairākām Latvijas pilsētām, un nekas nenorāda, ka administratīvi teritoriālā reforma šajā ziņā varētu ko mainīt. Gribētos atgādināt Pašvaldību konsultāciju centra direktores, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedras docentes Ingas Vilkas teikto: "Paredzēts, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas būs 105 vietējās pašvaldības — deviņas republikas pilsētas un 96 novadi. Republikas pilsētas ir izteikti urbānas pašvaldības, bet novados urbanizācijas pakāpe ir atšķirīga. Jāpiebilst, ka lielās atšķirības pašvaldību finansēs ir ne tik daudz starp grupām (pilsētas, novadi), kā grupu ietvaros, sevišķi novadu starpā." Latvijas pašvaldību reformas gaitā pilsētas ir nobīdītas dibenplānā. RAPLM acīmredzot labprāt to lomu samazinātu vēl vairāk. Vismaz to var saprast no ministra publiskiem izteicieniem par to, ka Latvijā, redz, esot tikai pāris pilsētu, bet tādām apdzīvotām vietām, kā Valmiera vai Jēkabpils pilsētas statuss piešķirts teju pārpratuma dēļ. Arī šāds viedoklis ir dzīvotspējīgs, taču ES reģionālā politika pašlaik piedāvā pilnīgi pretēju pieeju.