Viņa stāstīja, ka šogad kopumā NVA filiālēs visā Latvijā no jauna kā bezdarbnieki reģistrējušies 182 242 cilvēki, bet 34 088 cilvēki ar NVA starpniecību iekārtojušies darbā.
Salīdzinoši, pagājušajā gadā NVA palīdzējusi atrast darbu 54 000 bezdarbnieku.
Pēc Paševicas teiktā, šī gada laikā vislielākais skaits darbavietu ir samazināts valsts pārvaldē, kurai seko apstrādes rūpniecība, kā arī veselības un sociālās aprūpes jomas.
No tiem bezdarbniekiem, kuri NVA reģistrējušies un ir ar augstāko izglītību, visvairāk bez darba ir palikuši inženieri, ekonomisti un skolotāji.
Tāpat NVA direktore informēja, ka 63% jeb 99 176 reģistrēto bezdarbnieku šogad ir tikuši iesaistīti dažādos NVA rīkotajos pasākumos - apmācībā, subsidētā nodarbinātībā u.c.
Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, komentējot pašreizējo situāciju, uzsver, ka nodarbinātības jomā esam noslīdējuši līdz 2001.gada līmenim, salīdzinoši Igaunija ir 2004.gada līmenī, Lietuva - 2002.gada līmenī.
Ap 11% iedzīvotāju patlaban Latvijā strādā bez darba līgumiem, bet 22% algu saņem "aploksnē".
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre Elīna Egle uzsver, ka darba devēji nav ieinteresēti atlaist darbiniekus, taču dažkārt tas ir neizbēgami, ņemot vērā valsts politiku. Viņa stāstīja, ka daļa uzņēmēju, lai neatlaistu darbiniekus, piedāvā viņiem iespēju doties strādāt uz uzņēmuma novietnēm ārvalstīs.
Hazans šīs iespējas izmantošanu uzskata par svarīgu, lai veicinātu nodokļu maksāšanu Latvijas valstī, nevis citās valstīs, jo šie uzņēmumi ir reģistrēti Latvijā.