ES datu aizsardzības regulas uzdevums ir radīt vienotu pieeju datu aizsardzībai, jo patlaban Eiropas tirgus ir pieblīvēts dažādiem savstarpēji konfliktējošiem regulējumiem.
Latvijā jau pastāv Fizisko personu datu aizsardzības likums, tomēr Datu Valsts inspekcijas (DVI) informācijas apkopojums rāda, ka tas nav pārāk motivējošs, lai komersanti pret savu klientu sensitīvo informāciju izturētos patiešām kā pret vērtību, kas jāsargā un jāuzrauga. Pagaidām publiskoti ir tikai 2015. gada dati, un tie atklāj, ka datu aizsardzības pārkāpumiem ir tendence pieaugt. No visām veiktajām pārbaudēm 27% tika konstatēti pārkāpumi. Kopējā summa, kas par tiem iekasēta, ir 6833 eiro.
2015. gadā DVI tika piešķirts papildu finansējums vairāk nekā 300 tūkstošu eiro apmērā, lai nodrošinātu ES tiesību aktu prasību ievērošanu, līdz ar to salīdzinoši liela uzmanība tika veltīta arī sabiedrības informēšanai. Saistībā ar datu aizsardzību izvirzījās četras riskantākās jomas. Pirmā no tām bija informācijas apstrāde par personas veselību. Tāpat riska momenti fiksēti, personas datus nododot uz valsti, kas nav ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts. Tika izcelta arī ģenētisko datu apstrāde, kā arī videonovērošana, saglabājot personas datus.
Ar nozari saistītie eksperti vairs tik optimistiski kā pērn neizsakās – līdz ar jauno regulu parādās ne tikai pienākums stiprināt datu aizsardzību, bet ir arī daudz neskaidru jautājumu. Vēl jo lielākas bažas tas rada tāpēc, ka sodi par nosacījumu neievērošanu būs grandiozi.
"Regulā samērā precīzi izmantots burkāna un pātagas princips, un "pātaga" ir samērā nopietna. Sodi par dažādiem pārkāpumiem var sasniegt pat 20 miljonus eiro vai līdz 4% no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada globālā apgrozījuma atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Salīdzinājumam – līdz šim Latvijā maksimālais iespējamais sods juridiskām personām bija 14 tūkst. eiro, tātad eventuālais soda apmērs pieaugs gandrīz 1500 reizes. Turklāt regula paredz mehānismus, kā datu subjektam iegūt atbilstošu atlīdzinājumu par ar prettiesisku datu apstrādi nodarīto aizskārumu, un tā kā runa ir par regulu, atlīdzinājuma apmēram būtu jābūt samērā līdzīgam viscaur Eiropas Savienībā. Latvijā līdz šim par morālā kaitējuma nodarīšanu kompensācijas ir bijušas diezgan nebūtiskas. Līdz ar to pārziņiem šiem faktiem būtu jāpievērš ļoti nopietna vērība. Protams, Vispārīgās datu aizsardzības regulas mērķis nav aizliegt visu personas datu apstrādi un līdz ar to arī ekonomisko attīstību, tomēr turpināt kā līdz šim Latvijā ierasts noteikti nebūs iespējams," uzsver Data Security Solutions (DSS) vadītājs Andris Soroka.
Regula skars ikvienu. Patlaban uzņēmumi ir ar dažādu gatavības pakāpi, lielākie uztraucas mazāk. Tomēr arī tiem ir savas bažas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Dienas Bizness otrdienas, 17.janvāra, numurā!
Regula ar lielu pātagu
Kaut gan jaunā Eiropas Savienības (ES) datu aizsardzības regula jāpiemēro, sākot no 2018. gada maija, nozare vēl īsti nav gatava un sauc to par lielu izaicinājumu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. ES datu aizsardzības regulas uzdevums ir radīt vienotu pieeju datu aizsardzībai, jo patlaban Eiropas tirgus ir pieblīvēts dažādiem savstarpēji konfliktējošiem regulējumiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.