Klāstot redzējumu par valsts ilgtermiņa nodokļu politiku, ministre uzsvēra, ka nodokļu mainīšana nav mērķis, savukārt nodokļu politika ir instruments, lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmi un sociālo labklājību.
Viņas ieskatā, līdz šim par nodokļu politikas stratēģiju domāja kā par nodokļu celšanu vai mainīšanu, taču ministre atzina, ka nodokļu politikai ir vairāki bloki, kurus ievērojot arī tiks organizēts darbs Finanšu ministrijā (FM).
"Pirmais bloks ir nodokļu likmju līdzsvarošana. Otrs ir nodokļu iekasēšanas efektivitāte, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetencē. Trešais ir ēnu ekonomikas apkarošana," informēja Reizniece-Ozola.
Ministre arī uzskata, ka uzņēmējiem, valdībai un sabiedrībai ir jāizšķiras, kādu nodokļu politiku vēlamies. "Viena lieta ir runāt pat nodokļu ieņēmumu apmēru no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo Latvija ir valsts ar diezgan zemu nodokļu ieņēmumu pret IKP. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka Latvija ir valsts, kas sniedz samērā zema apjoma valsts pakalpojumus. Piemēram, Amerikā nodokļu ieņēmumi no IKP ir zemāki, bet šī valsts lielu daļu pakalpojumu ir uzticējusi privātajam sektoram, dodot vairāk naudas cilvēkam, lai viņš pats izlemj, kur saņemt pakalpojumu," sacīja ministre, piebilstot, ka Latvijas īpatnība ir tā, ka cilvēki vēlas maksāt maz nodokļu, bet pretī saņemt no valsts daudz pakalpojumu.
Vaicāta, kurai no izvēlēm ministre pati dod priekšroku, viņa atzina, ka ir sociāli domājoša, tāpēc valstij ir jābūt stiprai un tai jānodrošina kvalitatīvi pakalpojumi, piemēram, izglītība un veselība.
"Esmu konservatīva, un man nešķiet, ka valstij vajadzētu atteikties no pakalpojumiem un nodot tos privātajam sektoram. Valsts funkcijas ir samērīgas, un, iespējams, atsevišķās jomās tās var nodrošināt pat vairāk un kvalitatīvāk, piemēram, veselības aprūpē. Taču tam ir nepieciešams finansējums. Protams, funkciju nodošana privātajam sektoram ir nozaru ministriju jautājums, bet es nepiedāvāšu radikālas izmaiņas. Līdz ar to nāksies vairāk domāt par efektīvu nodokļu iekasēšanu un administrēšanu," norādīja Reizniece-Ozola.
Lūgta komentēt uzņēmēju kritizēto solidaritātes nodokli, Reizniece-Ozola stāstīja, ka viņa nevar dot uzņēmējiem solījumus par šī nodokļa nākotni, pirms nav saņemta objektīva informācija par to, cik šis nodoklis ir efektīvs. Taču, pēc ministres domām, ieviest nodokļu progresivitāti ir bijis pareizi, tomēr izvēlētā forma nav bijusi laba. "Veids, kā tas tika izdarīts, dod uzņēmējiem iespēju apstrīdēt šo nodokli tiesā," atzina ministre.
Patlaban finanšu ministre atturējās detalizētāk komentēt plānotās izmaiņas nodokļos, jo vispirms ir jāsagaida Pasaules Bankas izvērtējums par Latvijas nodokļu sistēmu. Taču ministre sola ievērot principu, ka netiek palielināti darbaspēka nodokļi. Reiziece-Ozola drīzāk saskata iespējas vēl papildus iekasēt no kapitāla, nekustamā īpašuma un dabas resursiem.