“Jāizvērtē katra apdraudējums atsevišķi,” tā bijušais policijas priekšnieks. Bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga, kurai pašreiz ir apsardze, vēlas to sagabāt arī pēc pašlaik Saeimā skatīto likuma grozījumu pieņemšanas, kas noteiks, ka bijušajiem prezidentiem apsardze pienākas četrus gadus pēc pilnvaru beigām, bet pēc tam to varēs lūgt saglabāt uz ilgāku laiku.Savukārt bijušais valsts prezidents Guntis Ulmanis ar sekretāres Evas Eihmanes starpniecību informē, ka ievēros likumu, kādu Saeima pieņems. “Ja likums noteikts, ka apsardzi vajadzēs, Ulmaņa kungs piekritīs, un ja nolems, ka nevajag, viņš to arī neizmantos. Taču Ulmaņa kungs neuzskata, ka par apsardzes jautājumu būtu jāiespringst,” tā E. Ehmane. “Ulmaņa kungam var piekrist, taču var būt arī reizes, kad par drošību ir jāiespringst,” vērtē J. Rekšņa. Prezidenta kancelejā neizpauda, cik izmaksā bijušo prezidentu apsardze. Drošības eksperts norāda, ka tā noteikti nav lēta. “Tās ir diennnakts apsardze, kuru neveic tikai viens cilvēks, tāpat tiek izmantoti dārgi tehniskie līdzekļi,” skaidro bijušais policijas priekšnieks. Personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, pēc pilnvaru termiņa beigām būs tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi, taču tā nebūs obligāta, to paredz Saeimas Juridiskās komisijas 16.martā pirms trešā lasījuma atbalstītie grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu", ziņo LETA.Saskaņā ar komisijas atbalstīto priekšlikumu valsts drošības iestādes informēs bijušo prezidentu par viņa drošību un viņam būs tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi četrus gadus pēc amata atstāšanas. Par apsardzes nepieciešamību pēc šī termiņa katrā atsevišķā gadījumā lems Ministru kabinets, ņemot vērā drošības iestāžu informāciju un uzklausot bijušo prezidentu.Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) norādīja, ka šajā likumprojekta redakcijā ir izdevies sabalansēt bijušā prezidenta tiesības uz privāto dzīvi ar valsts interesēm, rūpējoties, lai netiktu apdraudēts viens no valsts simboliem. Nebūtu pieņemama situācija, ka šajā jautājumā netiek ņemtas vērā pašas personas intereses un teorētiski apsardzi pret paša gribu viņam varētu norīkot līdz pat mūža beigām, norāda Čepāne.
Komisijas deputāti uzsvēra, ka bijušajam Valsts prezidentam būtu jādod izvēles brīvība jautājumā par to, vai viņam arī pēc pilnvaru beigām nepieciešama apsardze. Obligāta apsardze vairāku gadu garumā ierobežotu personas brīvības un būtu pretrunā personas tiesībām uz privāto dzīvi, norādīja priekšlikuma iniciatori Solvita Āboltiņa (Vienotība) un Gundars Daudze (ZZS).