Rektori vēstulē norāda uz «dramatisku» augstākās izglītības finansējuma samazinājumu jau 2009. un 2010. gadā (attiecīgi 48% un 18%) un «Latvijā ir maz tādu tautsaimniecības nozaru, kuras būtu skāris šāds budžeta samazinājums». Latvijas augstskolas pēc jau notikušā finansējuma samazināšanas un iedzīvotāju maksātnespējas pieauguma jau esot piedzīvojušas studentu skaita kritumu. Savukārt lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu finansējums augstākajai izglītībai nav ticis samazināts vai arī samazināts nedaudz, bet daudzās valstīs krīzes apstākļos tas tika pat palielināts. Turklāt daļa Eiropas valstu jau ir pārgājusi vai tuvākajā nākotnē plāno pāriet uz valsts finansētu augstāko izglītību, tāpēc Latvijas jaunatnes aizplūšana uz citām valstīm būs nenovēršama, uzsver rektori.
Vēstulē arī norādīts, ka «pēc dramatiskā budžeta samazinājuma pēdējos divos gados valsts dibinātās augstskolas Latvijā vēl strādā, pieliekot visas pūles kvalitātes uzturēšanā». Pašlaik publiskajā apspriešanā nonācis augstākās izglītības reformu plāns, kas gan, kā Diena jau rakstījusi, ir gan slavēts, gan asi kritizēts par drosmes trūkumu veikt nopietnas strukturālas reformas. Taču augstākās izglītības ekspertu darba grupas, ko vadīja ekonomikas un izglītības ministri, informatīvajā ziņojumā teikts, ka finansējumu augstākajai izglītībai tuvākajos gados nedrīkst samazināt.