Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Rektoru padome: studijas angļu valodā būtu grūti realizējamas dzīvē

Kaut arī studijas un disertācijas darbu aizstāvēšana angļu valodā būtu viens no veidiem, kā jaunajiem zinātniekiem sevi popularizēt ārpus Latvijas, tomēr jomas eksperti atzīst, ka studijas angliski būtu grūti realizējamas dzīvē un humanitārajās programmās pat liekas. Lai nākamajos gados veiksmīgi attīstītos augstākā izglītība un zinātne, nepieciešams nodrošināt studijas un disertācijas darbu aizstāvēšanu angļu valodā, šādu viedokli Latvijas Jauno zinātnieku apvienības rīkotajā paneļdiskusijā pauda eksperti.

Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis atzīst, ka lietot angļu valodu visās augstākās izglītības jomās būtu problemātiski, sevišķi humanitārajās zinātnēs.“Tas ir diskutējams jautājums. Būtu normāli, ja Latvijā varētu iegūt augstāko izglītību gan latviski, gan angliski, pēc izvēles. Piemēram, ja angliski rakstīto doktora disertāciju aizstāv students, kurš pieaicinājis ārvalstu ekspertus – oponentus un promocijas padomē ir kāds ārvalstnieks, tad tas ir tikai loģiski, ka viss notiek angļu valodā,” viņš norāda. Savukārt, ja gan ekspertu komisija, gan disertācijas rakstītājs, gan promocijas padome ir latviešu valodā runājošie, nav lielas nepieciešamības darbu aizstāvēt angliski. A. Barševskis ir bioloģijas doktoru darbu promocijas padomē un tur jau tagad daļa darbu tiek aizstāvēti angļu valodā. Liepājas universitātes rektora pienākumu izpildītāja Ieva Ozola atgādina, ka jau pašreiz Ministru kabineta noteikumi Latvijā ļauj aizstāvēt promocijas darbu, piemēram, doktora disertāciju, kādā no Eiropas Savienības valstu valodām. Viņa norāda, ka angļu valoda jau dominē dabaszinātnēs, piemēram, eksaktajās un inženierzinātnēs. “Taču jebkurš humanitāro zinātņu speciālists būs pret savas doktora disertācijas aizstāvēšanu angliski, pavaicājiet Vācijā vai Francijā,” viņa apgalvo.  “Esmu pret vienas svešvalodas dominanci zinātnē. Pie mums brauc vieslektori, lasa lekcijas dažādās valodās, tāpat arī liela daļa mācību literatūras ir angliski, tas ir labi un vajadzīgi. Taču nevajadzētu likumā noteikt, ka augstākajai izglītībai jābūt angļu valodā,” uzskata universitātes vadītāja. “Ja paši nekopsim zinātnisko stilu latviešu valodā, tad samazināsim latviešu valodas potenciālu, valodas lietderības sfēra sašaurināsies un tās funkcijas mazināsies. Ja dominēs angļu valoda, tad mēs apzināti sakām: latviešu valodas zinātnē nav! Tātad pretēji 19.gadsimta beigās apgalvotajam, ka latviešu valodā var izteikt visu, arī zinātnē,” tā I. Ozola. “Būs smieklīgi, ja lektors lasīs lekciju studentam angliski, ja šī angļu valoda ne vienam, ne otram nav dzimtā, piemēram, latvietis latvietim,” uzskata I. Ozola. Kā atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvzinātnes centra vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš, patlaban reti kurš jaunais zinātnieks plāno savu disertācijas darbu aizstāvēt un rakstīt angļu valodā, taču tas ir viens no veidiem, kā ārpus Latvijas var uzzināt par mūsu zinātniekiem un viņu sasniegumiem."Kāda nākotne ir zinātnei, ja raksti netiek veikti angļu valodā. Zinātnisko darbu izstrādāšanu un disertāciju aizstāvēšana angļu valodā ir vienīgais veids kā izdzīvot un tikt ārā no šī purva, kurā patlaban atrodamies," aģentūrai LETA atzina K. Kalniņš.Savukārt RTU rektors Leonīds Ribickis uzskata, ka ikvienā fakultātē vajadzētu nodrošināt studijas angļu valodā, kas tehnoloģiskajās specialitātēs būs liels ieguldījums, ja ir vēlme darboties ārus Latvijas robežām. Tāpat tā būtu iespēja studentiem piesaistīt lektorus no ārvalstīm.Tai pat laikā viņš ierosina arī Latvijā ieviest Igaunijai līdzīgu sistēmu, paredzot, ka visiem doktorantiem pirms sava darba aizstāvēšanas viens semestris ir jāpavada, studējot ārzemēs.Portāla "politika.lv" izglītības sadaļas redaktore Marija Golubeva uzskata, ka viens no veidiem, kā paaugstināt un attīstīt nākotnē augstākās izglītības kvalitāti, ir veicināt pasniedzēju paaudzes maiņu. "Pasniedzēju paaudze būtiski noveco un jaunie viņu vietā nenāk. Arī zinātnieku skaits Latvijā kļūst aizvien mazāks nekā tas ir nepieciešams, lai zinātne attīstītos," savu viedokli skaidroja Golubeva.Krīzes laikā eksperti attiecībā uz augstāko izglītību saskata dažādas iespējas. Piemēram, K.Kalniņš pauda pārliecību, ka šis laiks tikai pierāda, ka nākotnē Latvijas zinātniekiem ir jāstrādā roku rokā ar Eiropas zinātniekiem, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Irina Arhipova pauda viedokli, ka krīze dod iespēju valstij novērtēt un saprast, ka valsts prioritāte ir izglītība un zinātne.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas