SSE Riga & LMT debašu kluba rīkotajā publiskajā diskusijā "Augstākā izglītība ir jāfinansē, izmantojot ilgtermiņa kredītus" Ķīlis norādīja, ka duālā studiju maksas sistēma nav pieņemama, jo tā neatbilst tirgus prasībām, jo balstās uz centrālo plānošanu, kropļo motivāciju gan studentiem, gan augstskolām, nav taisnīga, jo ietver ienākumu pārdalīšanu no trūcīgām ģimenēm par labu vidusšķiras ģimenēm.
Ministrs uzsvēra, ka valsts nespēs piesaistīt pietiekamus resursus augstākajai izglītībai, jo konkurē ar citām politiskajām prioritātēm, piemēram, ar demogrāfiju, pensionāriem. Pašlaik augstākās izglītības pieejamība ir atkarīga no ģimenes apstākļiem, savukārt, ja tiks ieviesti ienākumiem piesaistīti valsts studiju kredīti, augstākā izglītība būs pieejama visiem neatkarīgi no ģimenes materiālajiem apstākļiem.
"Students uzņemsies saistības atmaksāt valsts īpašumā esošam studiju fondam kredīta summu un procentus, ko viņš sāks atmaksāt pēc studijām tikai tajā gadījumā, ja viņa alga sasniegs noteiktu līmeni, no kura viņš sāks atmaksāt kredītu un procentus. Gadījumā, ja līdz pensijai neizdosies atmaksāt kredītu un procentus, tie tiks norakstīti. Savukārt valstij prioritārajās nozarēs valsts kredītus varētu dzēst."
Barševskis uzsvēra, ka Rektoru padome vēl nav noformulējusi viedokli par piedāvāto finansēšanas modeli, tādēļ viņš savu viedokli pauda no reģionālas augstskolas rektora pozīcijas. Viņš atgādināja, ka vēl nav izstrādāts modeļa piedāvājums, kuram būtu izvērtēti visi riski. Savukārt Barševskis pieļauj, ka šī finansēšanas sistēma apdraud dabaszinātņu, inženierzinātņu, medicīnas jomas, jo šīs studiju programmas ir dārgākas, tādēļ jaunieši neizvēlēsies uzņemties lielu kredītu slogu, kas varētu būt līdzvērtīgs nekustamā īpašuma kredītam.
Barševskis Ķīļa piedāvājumā saskata draudus arī reģionālajām augstskolām, jo jaunieši izvēlēsies studēt galvaspilsētas augstskolās un pēc studiju beigšanas neatgriezīsies reģionos, kas apdraudēs reģionu attīstību.
Rektors atgādināja, ka jau patlaban valstī ir Studiju fonds, kas nodrošina valsts galvoto banku kredītu piešķiršanu studentiem, tādēļ būtu jāvērtē jauna fonda veidošanas lietderība. Ja 2004.gadā noslēdza 9435 studiju kredītus, tad pērn vien 4548 līgumus. Šie fakti liecina, ka jaunieši izvairās no kredītsaistību uzņemšanās, kas ir signāls, ka arī jaunā kredītu sistēma jauniešiem varētu nebūt pievilcīga, pieļāva Barševskis.
Viņš norādīja, ka šī sistēma varētu veicināt ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanos, jo cilvēki meklēs iespēju, kā izvairīties no kredītu atmaksas. Barševskis aicināja ņemt vērā faktu, ka pērn valstī 26% iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam, turklāt kaimiņvalstīs augstākā izglītība ir bez maksas, kas varētu veicināt jauniešu aizbraukšanu. Rektors uzskata, ka šāds modelis tiešā veidā neveicinās arī studiju kvalitātes paaugstināšanos.
Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā absolvents un "Iespējamās misijas" 4.iesaukuma matemātikas skolotājs Imants Auziņš norādīja, ka pašlaik jauniešiem trūkst informācijas par potenciālo atalgojumu un karjeras iespējām izvēlētajās profesijās un trūkst pārliecības par to, ka ikviens var saprast un apgūt eksaktos priekšmetos.
Savukārt Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edvards Ratnieks atgādināja, ka augstākā izglītība ir sabiedrisks labums un tā ir paaudžu solidaritātes lieta. LSA iebilst pret valsts budžeta vietu likvidēšanu valstij prioritārajās nozarēs. Ratnieks atgādināja LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesora Mihaila Hazana prognozes par to, ka šis modelis veicinās ēnu ekonomikas uzplaukumu un emigrāciju, kas jau līdz šim valstij ir nodarījusi 100 miljardu latu zaudējumus.
Ja iepriekš Ķīlis minēja, ka šī modeļa ieviešanai būtu nepieciešami aptuveni 450 miljoni latu, tad šodien šī summa jau bija palielinājusies līdz 700 miljoniem latu, ko valsts varētu aizņemties ārējos tirgos.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā apspriešanai un ieviešanai principiāli jaunu sistēmu, kurā pilnīgi visiem studējošajiem ir iespēja studēt par nodokļu maksātāju naudu, jo valsts ikvienam studēt gribētājam īpaša galvojuma veidā segs studiju maksu.
Taču šīs summas atmaksu nodokļa veidā veiks nevis visi nodokļu maksātāji, kā tas ir pašlaik, bet gan tikai tie, kuri ir ieguvuši valsts apmaksāto augstāko izglītību. Šādā veidā tiks ieviests sava veida progresīvais ienākumu nodoklis, jo statistika uzrāda, ka augstāko izglītību ieguvušie darba tirgū nopelna par aptuveni 40% vairāk nekā citi.