Reprezentatīvāku un leģitīmāku G20!
No daudzajām G kombinācijām G20 būtu vispiemērotākā globālajai pārstāvībai. G20 valstis dod 90% pasaules IKP, veido 80% pasaules tirdzniecības, un tajās dzīvo divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju. Tiekoties un pieņemot lēmumus šajā forumā, ar novēlošanos tiek atzīts fakts, ka pasaulē, kura saduras ar pirmo patiesi globālo recesiju un tikpat steidzamiem un globāliem klimata pārmaiņu draudiem, nav iespējams rast ilgtspējīgus risinājumus, ja tiek izslēgta liela daļa pasaules iedzīvotāju. Tas arī nozīmē iekļaut visnabadzīgākos no nabadzīgajiem, kuriem bijusi vismazākā teikšana visos globālajos procesos.
Taču pašieceltā G20 nav starptautiska organizācija, un tai nav stabilu procedūras noteikumu. Tas ir spēka avots salīdzinājumā ar institucionālo paralīzi, kas nopietni kavē daudzu starptautisko institūciju un sarunu darbības ātrumu un efektivitāti, taču tas ir arī vājums. Lai gandrīz visi G20 pieņemtie lēmumi kļūtu vispārēji saistoši un praktiski realizējami, tie jāpieņem arī daudzām starptautiskām organizācijām un jāsaskaņo un daudzos gadījumos arī jāratificē to dalībvalstīm.
G20 kā pašiecelta foruma visnopietnākais vājums ir leģitimitātes trūkums. Tas rada aizvien lielāku aizvainojumu, it īpaši lielā to valstu vairākumā, kuras ir izslēgtas no šā foruma apspriedēm. Tas arī papildus uzkurina visus demonstrantus, kuri regulāri ielenc jebkuras G grupas apspriežu vietas. Mēs ierosinām pievērsties leģitimitātes deficītam, apvienojot G20 reformu ar ANO Drošības padomes reformu. Pat ja Drošības padomes reforma dažos aizvadītajos gados nav izkustējusies no vietas, tā vēl nav arī mirusi. Daudzajām krīzēm, ar kurām pasaule tagad saduras, vajadzēja palīdzēt radīt zināmu neatliekamības sajūtu un gatavību virzīt uz priekšu pamirušo reformu programmu.
Mums jāsamierinās ar mazāk nekā perfektu risinājumu. No pašreizējo piecu pastāvīgo locekļu veto pārskatāmā nākotnē nevarēs atteikties, un nebūs arī vienas vietas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču, neraugoties uz dažām oficiālām nostājām, pastāv vienprātība, ka padomē jābūt vairāk pastāvīgo locekļu bez jaunām veto tiesībām. Brazīlijas, Vācijas, Indijas, Japānas un kādas Āfrikas valsts iekļaušana pastāvīgo locekļu skaitā diezin vai var izraisīt saprātīgus iebildumus.
Paplašinātajā Drošības padomē nepastāvīgo dalībvalstu skaits arī tiktu palielināts tā, lai padome kļūtu par G21 vai G25. Reformētajā Drošības padomē pārstāvētajām valstīm būtu jāaizstāj pašreizējā G20. Šai jaunajai G20 (vai G ar jebkuru faktisko Drošības padomes locekļu skaitu) nav jābūt institucionalizētai vairāk nekā pašreizējai. Jaunajai grupai ar tādu pašu sastāvu kā Drošības padomei būtu tā priekšrocība, ka tā būtu daudz leģitīmāka, jo nepastāvīgo mainīgo locekļu līdzdalība nozīmētu, ka ikvienai valstij ir iespēja uz diviem gadiem tikt ievēlētai šajā grupā.
Otra priekšrocība G20 veidošanai no visām Drošības padomes loceklēm būtu tā, ka šīm valstīm vismaz daļēji būtu kontaktu un sarunu ietvari, kuri nepieciešami jau pašreizējai G20, strādājot pie jautājumiem, ar kuriem nodarbojas Drošības padome. Mēs aicinām visas valdības nopietni apsvērt šo un citus priekšlikumus, kuri mēģina risināt globālās pārvaldes demokrātijas un leģitimitātes deficītu mūsdienu pasaulē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.