Viņš atgādināja, ka savulaik veiksmīgi strādājis Latvijas bankā, kad tā bija jāpārņem no PSRS un jāīsteno bankas pāreja no padomju centrālās uz tirgus ekonomikas centrālo banku.
“Kolektīvs, ko izveidojām un nostiprinājām, kā redziet, turpina strādāt vēl šodien. Ja šīs leģendas par mani būtu patiesas, tad man nebūtu izdevies šis darbs,” viņš atspēkoja.
“Īstenība ir citāda, ka mums politikā ir dažādi grupējumi un dažādas intereses, tai skaitā ne tās likumīgākās. Vienu brīdi šie labi finansētie cilvēki – no tautai nozagtās naudas, tie bija saskatījuši manī reālu draudu savai netraucētai labklājībai un izvērsa labi plānotu nomelnošanas kampaņu. Tika izplatītas dažādas leģendas, šī ir viena no tām, taču tā ne gluži atbilst patiesībai.”
Komentējot partiju interesi par Satiksmes ministriju, E.Repše informēja, ka šobrīd būtībā ministra amatam tiekot meklēts bezpartejisks kandidāts.
“Tas nebūt nav tulkojams kā neuzticība kādai politiskai partijai, vienkārši tas ir prreizi no valsts pārvaldes viedokļa – šad un tad mainīt pārvaldības sfēras, lai neiestātos rutīna, vai ne sevišķi atbalstāmas, vai pat noziedzīgas shēmas. Pārmērīga turēšanās pie Satiksmes ministrijas uzstādījuma man nav saprotama, būtībā šobrīd tiek meklēts labs profesionālis, kas nebūtu iesaistīts nekādās politiskās un ekonomiskās shēmās.”
Viņš radio arī pastāstīja, ka vakardienas sarunas Finanšu ministrijā pagaidām nav novedušas pie konkrēta rezultāta un priekšlikumiem uz kā rēķina samazināt budžeta izdevumus. Viņš teica, ka Finanšu ministrijas speciālistiem ir lūgts sagatavot priekšlikumus budžeta samazinājumam “pa visu laukumu”, par divreiz lielāku summu- 1400 miljoniem letu nevis 700, lai priekšlikumus varētu izvērtēt. "Tas nepieciešams, lai varētu salīdzināt, kuru samazinājuma ceļu mēs ejot nonākam ļoti grūtā situācijā kā valsts, nācija un tauta un kurš varbūt mums krīzes apstākļos ir jāpacieš”.
Viņš piekrita jau iepriekš izskanējušajam, ka algas būs jāsamazina vēl vairāk, taču uzsvēra, ka “ir jautājums, cik lielā apmērā un kam”. Pirmkārt esot jāskatās uz vietām, kur ir pārmērīgs atalgojums un kur dublējas funkcijas. E.Repše uzsvēra, ka tas būs nozaru ministru kompetencē. Ja izglītības, veselības ministri atzīs, ka jāsamazina citus posteņus, mēs labprāt atbalstīsim, viņš teica. “Bez ministru palīdzības mēs nevarēsim un arī viņi no atbildības nevarēs izvairīties.”
Uz jautājumu, vai izdosies izvairīties no pensiju samazināšanas, viņš izteica cerību, ka jā. “Viss sociālais bloks ir kategorijā, kuru negribētu samazināt. Paļaujos uz nākamo ministru radošo pieeju un ceru, ka sociālo bloku izdosies nosargāt.”
Viņš teica, ka gadījumā, ja kļūs par Finanšu ministru, rosinās būtiski palīdzēt uzņēmējiem, piemēram, lai banku prasījumu dēļ nebūtu jāslēdz ražošana.
To, vai E.Repše varēs sastrādāties ar līdzšinējo Finanšu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski (TP) rādīšot laiks. Pirmdienas tikšanās esot bijusi lietišķa un sadarbība radoša. Ja vien darbs nepierādīs pretējo, tad es neredzu īsti šķēršļus, teica E.Repše.