Repše: hipotekārā kredīta ņēmējiem noslēgtie līgumi būs jāpilda

Vai kāds ir pamanījis, ka tieši bankas bija tās, kas regulēja cenu kāpumu un kritumu, un valsts nekādā veidā to nekontrolēja, pametot kredītņēmējus zem banku vilciena.

Vai Repsis maksaa savu krediitu 1000000 apmeeraa un vai adzina tam pietiek? Varbuut banka ir atlaidusi marsietim kerediitu apmainjaa pret sho likumu? Cik ilgi shis slotas kaatu norijushais terorizees Latviju???

Jadoma,kad nem kreditu.Ja nespej maksat,tad lai sudz tiesa Kalviti{ TP } Sleseru,kas so bankrotu izraisija!

Paanalizējiet situāciju: ja mežā mednieks izliek lācim lamatas un tas tajās iekrīt. Kāda ir mednieka atbildība? Vai lācis labprātīgi izvēlējās ieskriet lamatās? Vai lācis ir vainīgs, ka nebija pietiekami uzmanīgs?

Bija ļoti liela iespējamība, ka tas Dombrovska gājiens bija primāri diplomātiska kārts un sekundāri populisms. Domāju, ka savu diplomātisko funkciju tā varētu būt jau izpildījusi - mēs tikai to nezinām. Kaut ko bankas, šķiet, ir apņēmušās, bet tas nav izteikts publiski. Arī Borgam tas bija labs mājiens, un visas iespējamās puses arī viņam ir aizrādījušas par nevajadzīgu aroganci nepiemērotā brīdī.

Investīcijas nav patēriņš.

Kāpēc līdz šim visas tiesības ir bijušas vienpusēji tikai bankām? Kāpēc, piem., Swedbank drīkst ievērojami palielināt procentus par parastu patēriņa kredītu (līdz pāri par 30%), kad un kā vien grib???

Nekādu atpakaļejošu datumu jau nemaz nevajag. Vajag uz priekšu ejošu datumu ar kuru stājas spēkā jaunas , cilvēka cieņu aizsargājošas un pret parādu verdzību vērstas likumu normas. Tā teikt , sāksim paši sevi cienīt , tad arī citi būs spiesti mūs cienīt.

no pasa saakuma jau teicu, ka ar atpakalejosu datumu to pielietot nevarees.. bet bankam nevajag lolot iluzijas, ka cilveki tapec paliks par paradu vergiem -- vai nu emigrees, vai noies pagriidee

Man jau bija aizdomas, ka nekas nesanāks. Ļoti biju cerējis, ka vismaz vienu vērtīgu lietu šī valdība izdarīs, bet Repše kā vienmēr norāva ūdeni. Tātad Latvijas iedzīvotāji nav pelnījuši normālu tiesisko aizsardzību, bet zviedriem tādi paši nosacījumi drīkst būt? Stilīgi. Swedbank, SEB, Nordea un Sampo lobijs savu ir panācis- latvieši varēs palikt otrās šķiras cilvēku statusā, ko zviedru bankas var čakarēt kā vien vēlas, jo pie sevis Zviedrijā viņiem to likums neļauj.

nedaudz pamatošu savus "apokaliptiskos noskaņojumus". Vispirms par to, ka "uz doto brīdi ir maz izlikto....", tu pareizi piezīmēji - uz doto brīdi, bet es jau runāju par tuvāko perspektīvu - līdz 2011.gadam. Lai varētu aptuveni prognozēt, kas notiks ar kredītņēmēju maksājumiem vienkārši vajag orientēties un izprast tos ekonomiskos procesus, kas pašlaik notiek un kādi ir valdības plāni šajā jomā tuvākajā perspektīvā. No tiem plāniem, kas ir parakstīti ar SVF un, kas tiek ieviesti var droši teikt - kredītņēmēji nemaksās, jo nebūs no kā maksāt. Un te ir dubultais sitiens pa ekonomiku - pirmais tāpēc, ka izbeidzoties kreditēšanai mājsamniecības samazina pieprasījumu, otrais - valsts samazina savējo pieprasījumu. ( rietumos valsts palielina pieprasījumu, lai kompensētu mājsaimniecību pieprasījuma kritumu un noturētu patēriņu un IKP esošajos līmeņos). Tagad mēs varam padomāt, kas notiek, ja cilvēkiem tiek samazinātas algas, pensijas, pabalsti utt., tas nozīmē, ka viņi neiet uz veikaliem, servisiem, izklaides vietām utt. un nepērk preces un pakalpojumus. Ko tas nozīmē tiem veikaliem, servisiem, izklaides vietām utt.? Tieši to arī nozīmē - bankrotu un darbinieku atlaišanu, pie tam atlaistie darbinieki arī kļūst maksātnespējīgi un ar savam algām vairs nestimulē citus uzņēmējus. Tā ir deflācijas spirāle, kur bezdarbs un privātā sektora ( t.sk. privātpersonu) bankroti aug aritmētiskā progresijā. Tagad par vienu īpatnību attiecībā uz valsts pieprasījumu. No kā sastavēja mūsu ekonomika pēdējos gados? Pareizi - spekulāciju burbulis NĪ tirgū un valsts pasūtījumu izpilde. Abos šajos segmentos darbojās lielākā daļa Latvijas uzņēmumu, kas nodarbināja reālus cilvēkus. Naudas iepludināšana caur NĪ burbuli radīja pieprasījumu vēl dažādiem apkalpojošiem uzņēmumiem - viesu namiem, slēpošanas kalniem, restorāniem utt., kur cilvēki tērēja "lieko naudu". Par cik šobrīd naudas iepludināšanas vairs nav, tad lielākā daļa uzņēmumu, kas izveidojās, lai apkalpotu šo mākslīgi paaugstināto pieprasījumu bankrotēs un atlaidīs darbiniekus ( t.sk. kredītņēmējus, kas nevarēs vairs maksāt bankām). Attiecībā uz valsts pieprasījumu - bankrotēs uzņēmumi, kas bija pieraduši saņemt un izpildīt valsts pasūtījumus, nebūs viņiem vairs ne pasūtījumu, ne ienākuma un viņi atlaidīs darbiniekus ( atkal kredītņēmējus). Palikušajiem uzņēmumiem ierēdņi ierubīs tādu otkatu, ka šo pasūtījumu izpildes kvalitāte kļūs neiespējama. ( tas notiek jau tagad). Es nevērtēju šos pasūtījumus "labi - slikti" sistēmā, bet tīri no ekonomikas viedokļa. Secinājumi vienkārši - deflācijas process notiek pilnā sparā, mēs esam tā sākuma posmā ( no 2008.gada sākuma) un šis process paātrinās ar katru no apgrozības izrauto latu, jeb samazinājumu.

Nu protams līgumus nevar tā pa vienkāršo mainīt " uz atpakaļ"..patīk vai ne-viss ok. Bet nu vispirms gribētos redzēt, zināt tās sejas, kas Latvijā bezmaz 20 gadus atļāva, atbalstīja kredītlikumdošanu kāda pat Āfrikā diez vai ir atrodama.. Kur atbildīgie,a? Kā vienmēr nav? Jeb tomēr kādu bariņu var atrast miljonāru un dīvainas sakritības dēļ- partiju sponsoru sarakstā? :)

Skaidrs ir viens, ar tādiem noteikumiem kādi bija Latvijā bankas necentās adekvāti vērtēt savus riskus. Par ko bankām būtu tagad jāraud, ja kredītņēmēja bankrota gadījumā, tās saņemtu izsniegtajam kredītam atbilstošu NĪ? Tendence bija skaidra, bankas ne ar ko neriskē izniedzot kredītus pārvērtētam NĪ, jo kļūstot par ietekmīgiem makroekonomikas dalībniecēm valdībai tās nāksies glābt burbuļa plīšanas gadījumā, kā tas arī notika. Viss risks tika pārlikts uz valdību, bet tur mums protams "nothing special". Nezinu vai var kaut ko mainīt ar atpakaļejošu datumu, bet Latvijas valdībai ir jāpiedomā cik atbildīgi nākotnē darbosies tā saucamie investori. Burbuļpūtēji mums nav vajadzīgi. Atvieglojumi būtu jādot investīcijām ražošanā, izglītībā. Būs izglītība un ražošana, tad arī mājokļu būve un patēriņš nekur neizpaliks.

Es jau nu domāju ka verdzība mūsu laikos nav pieļaujama , arī parādu verdzība. Valstij ir jānosaka brīva pilsoņa īpašuma minimums , un ja pārējo visu kredītņēmējs atdod , tad kā saka sveika Gauja (banka).

Tev ir pierādījumi, ka bankas neiet uz kompromisu? Kompromiss parasti ir abu pušu vienošanās. Nevis kredītņēmēja vēlmju apmierināšana.