Šādu kategorisku nostāju Repše pauda otrdien, piedaloties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Sabiedrības veselības apakškomisijas kopsēdē.
"[Veselības ministrija] šos 45 miljonus nekādā gadījumā nedabūs, uz to var pat necerēt," sacīja ministrs, atkārtoti aicinot meklēt citus risinājumus nozares problēmu risināšanai.
Repše arī netieši norādīja, ka rezerves vēl rodamas, piemēram, slimnīcu vadības lielajās algās.
"Atalgojums ir ļoti augstā līmenī.. un varbūt ir vēl arī kādas citas iespējas," teica finanšu ministrs, vairākkārt karsto debašu laikā parlamentāriešiem un Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem apliecinot, ka par šiem 45 miljoniem latu "var pat nesapņot".
Sēdē piedalījās arī veselības ministre Baiba Rozentāle (Tautas partija).
Repše teju divas stundas ilgajā sēdē gan vairākkārt atzina, ka sarunas ar VM par šo papildu finansējumu ir bijušas un kaut kādā mērā pat ir apsvērta iespēja ko piešķirt. Tomēr, ne reizi nekonkretizējot prasības, finanšu ministrs norādīja uz vairākiem ieteikumiem VM, kuru dēļ arī Finanšu ministrija kavējusies ar papildu līdzekļu piešķiršanu.
"Ir zināmi arī iemesli, kādēļ neesam izšķīrušies līdz galam," Repše piebilda un norādīja, ka viņš arī "aicinājis ministri pārdalīt līdzekļus par labu tūlītējiem izdevumiem". Lūgts paskaidrot šo sarunu saturu, finanšu ministrs tikai uzsvēra, ka tā ir veselības ministres kompetence un līdz ar to viņš uzskata, ka tikai Rozentālei būtu ar šo informāciju "jānāk publiski".
"Katrā ziņā nekādā gadījumā ne pilni 44,8 miljoni latu," Repše atkārtoti atbildēja uz jautājumu par jebkādām iespējām apmierināt VM prasību, ko tā izteikusi kā minimālo nepieciešamo līdzekļu daudzumu neatliekamās medicīniskās aprūpes nodrošināšanai līdz šā gada beigām.
Tomēr vienlaikus finanšu ministrs apliecināja gatavību strādāt, lai veselības aprūpes jomas budžets nākamajā gadā būtu proporcionāls šā gada otrās puses finansējumam un netiktu samazināts, kā tas būs gandrīz visās citās nozarēs.
"Budžeta veidošanas procesā nevarēs būt pozīcija, kas nevarēs iekļauties mazākā finansējumā nekā šogad. Ir jāatrod iespēja. .. Veselības aprūpe gan ir valdības prioritāte, bet tas nenozīmē, ka šajā jomā nebūs nekāda samazinājuma. Tas tikai būs krietni mazāks," skaidroja Repše, tomēr uzsverot, ka iepriekš norunātos 3,4% no iekšzemes kopprodukta jeb saskaņā ar IKP prognozēm - aptuveni 405 miljonus latu - gan centīsies šai jomai nodrošināt.
Jau vēstīts, ka parlamentārieši otrdien uz tikšanos bija aicinājuši veselības un finanšu ministru, lai iepazītos ar valdības skaidrojumu par situāciju veselības nozarē. Tāpat uz Saeimas komisiju kopsēdi, lai diskutētu par nepieciešamo finansējumu neatliekamajai palīdzībai stacionāros un traumpunktos, bija aicināti Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Slimnīcu biedrības valdes pārstāvji.
Ziņots arī, ka strīds starp koalīcijas partiju pārstāvjiem valdībā par papildu līdzekļu piešķiršanu veselības nozarei ilgst jau labu laiku.