Lai palielinātu ieņēmumus FM rosina jau no 1.jūlija par 2% paaugstināt PVN likmi – līdz 23%. Tāpat FM rosina vispār atteikties no neapliekamā minimuma, kas nozīmē, ka FM piedāvā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli aplikt visus ienākumus, sākot no pirmā lata. Tas visvairāk skartu maznodrošinātos iedzīvotājus. Līdz šim ar nodokli neapliekamais minimums bija 90 latu. Vēl otrdien valdība ar sociālajiem partneriem vienojās, ka mimimumu samazinās līdz 45 latiem. FM aprēķini liecina ka veicot abas izmaiņas, budžeta ieņēmumus šogad varētu papildināt par nepilniem 70 miljoniem latu.
Ar premjeru diskusija par jaunajiem FM priekšlikumiem nav bijusi. Pēc premjera preses sekretāres Līgas Krapānes teiktā, premjers priekšlikumus ieraudzījis tikai šodien pirms sēdes sākuma. Viņš piedāvājumu neatbalsta. Par jaunajiem priekšlikumiem nav diskutēts arī ar sociālajiem partneriem. Sagaidāms, ka valdības sēdē par tiem būs plaša diskusija.
Tāpat FM piedāvājusi ļoti būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), lai ieviestu tā saukto progresīvā nodokļa likmi. FM rosina jau no 1.jūlija papildus esošajai 23% likmei noteikt papildlikmi ienākumiem.
Piedāvāti četri varianti. Valdības rokās ir izvēlēties, kādu no variantiem, to noraidīt vai sagatavot citu.
Ja ar nodokli apliekamie ienākumi pārsniedz 300 latu mēnesī papildlikme būtu 6%, kas nozīmē, ka kopējā IIN likme būtu 29%.
Otrs variants paredz - ja ienākumi pārsniedz 500 latus mēnesī, papildlikme būtu 10%, bet kopējā IIN likme – 33%.
Trešais variants – ja ienākumi virs 600 latiem, FM papildlikme veido 12%, bet kopējais nodoklis sasniegs – 35%.
Savukārt, ja ienākumi ir virs 800 latiem, piedāvātā papildlikme 17%, tādējādi nodokļu kopējā likme šādiem ienākumiem veidotu 40%.
FM lēsusi, ka šādas nodokļa izmaiņas šā gada budžetā dotu ieņēmumu pieaugumu par 35 miljoniem latu. FM gan atzīst, ka izvēloties 12% un 17% augstas papildlikmes pastāv risks, ka iedzīvotāji ar šādiem ienākumiem savu atalgojumu noformēs citā veidā, piemēram, saimnieciskās darbības ienākumā vai ienākumus neuzrādīs vispār.
Papildus tam FM ierosina arī atjaunot un ar iedzīvotāju ienākumu nodokli aplikt ienākumus, kurus gūst no savu dzīvokļu pārdošanas. Arī šo normu iecerēts ieviest no 1.jūlija.
FM arī rosina pensionāru neapliekamā minimuma samazināšanu attiecināt uz visiem pensionāriem neatkarīgi no pensionēšanās laika. Līdz šim pensionāriem, kuriem pensiju piešķīra līdz 1996.gadam un kuru pensija bija lielāka par 160 latiem, nodoklis netika piemērots.
Papildus tam FM ierosinājusi jau no 1.jūlija pilnībā pārtraukt ģimenes valsts pabalsta izmaksu bērniem, kas šobrīd ir 8 - 12 latu mēnesī. Tomēr ministrija atzinusi, ka vispirms ir jāatrisina tiesiskās paļāvības princips. Tādējādi cerēts iegūt vēl 18 miljonus latu.
FM ierosinājusi atteikties no brīvpusdienām 1.klases skolēniem, kuras tika ieviestas salīdzinoši nesen.
FM par 10% rosina samazināt plānoto finansējumu Latvijas Nacionālajai operai, teātriem un filmu nozarei, cerot iegūt 1,7 miljonus.
Tāpat ir ierosinājums no 1.septembra likvidēt stipendiju fondu, paredzot valsts augstskolās studentiem vairs nemaksāt stipendijas un transporta kompensācijas. Turklāt augstskolās būs jāsamazina arī izdevumi pedagogu atlīdzībām, kā arī precēm un pakalpojumiem. Atsakoties no stipendijām, FM cer iegūt 1,7 miljonus latu, bet samazinot izdevumus pasniedzēju atalgojumiem un iepirkumiem, lēsts, ka budžetā varēs ietaupīt nepilnus 5,5 miljonus.
Jaunie FM priekšlikumi paredz par 3 miljoniem latu samazināt ES fondu finansējumu lauksaimnieku un zivsaimnieku attīstībai.
Valsts Prezidenta kancelejas izdevumus FM piedāvā samazināt par 127 000 latu, Valsts Kontroles par 279 000, NRTV par 22 000 latu, Tiesībsarga biroja – par 76 000, bet Centrālās Vēlēšanu komisijas izdevumus šogad par 22 000 latu. FM priekšlikums arī paredz 1.septembrī likvidēt Valsts Administrācijas skolu. Par 1,5 miljoniem latu plānots samazināt finansējumu Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts mežu dienestam, Meža attīstības fondam un citām Zemkopības ministrijas iestādēm.
Vienos dienā valdība vēl nebija sākusi izskatīt priekšikumus budžeta grozījumiem 2. lasījumam. Valdībās zālē ir arī sociālie partneri, ministru sejās jūtams nemiers. Kuluāros dzirdama kritika par to, ka tik būtiski lēmumi ir jāpieņem dažu dienu laikā un ka valdībai vajadzējis pie izdevumu samazināšanas ķerties savlaicīgi.
Premjers un finanšu ministrs ir solījis ārvalstu aizdevējiem - Eiropas Komisijai un Starptautiskajam Valūtas fondam budžeta deficītu samazināt par 500 miljoniem latu. Par tik lielu samazinājumu abas amatpersonas paziņoja dienu pēc vēlēšanām. EK vadītāji vakar pauda atbalstu premjera apņēmībai ierobežot deficītu. Budžeta grozījumu pieņemšanu Saeimā ir piekšnoteikums, lai Latvija varētu jūlijā saņemt aizdevumu.
(papildināta pirmā rindkopa - E.Repšes komentārs)