Viņa norādīja, ka Repše pievērsīsies VNĪ jautājuma risināšanai pēc atgriešanās no komandējuma uz ERAB pilnvarnieku ikgadējo sanāksmi Londonā.
Repše iepriekš jau atzinis, ka vēlētos nomainīt VNĪ valdi. Pēc valdības sēdes 8.maijā viņš žurnālistiem stāstīja, ka, viņaprāt, būtu jāpasaka paldies līdzšinējai VNĪ valdei un jārīko konkurss, lai tādējādi izvēlētos jaunu valdi. Savu vēlmi mainīt VNĪ vadību Repše skaidroja ar Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātiem par VNĪ nekustamo īpašumu apsaimniekošanas politiku.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Valsts kontrole, veicot VNĪ revīziju, secinājusi, ka uzņēmuma nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politika nav mērķtiecīga un nenodrošina valsts interešu ievērošanu.
VK atzinusi, ka nekustamo īpašumu būvniecības un sakārtošanas process nav plānveidīgs un pārredzams, VNĪ pārvaldīšanā nodoti īpašumi, nenosakot prasības to pārvaldīšanai un neuzraugot VNĪ rīcību ar šiem īpašumiem, kā arī nekustamo īpašumu iznomāšana un apsaimniekošana nenodrošina valsts mantas lietderīgu izmantošanu.
Kontrole secinājusi, ka, slēdzot līgumus par lielu objektu būvprojektēšanu un būvniecību situācijā, kad sākotnēji nav noteikti būvdarbu apmēri, VNĪ nav paredzējusi visus nepieciešamos izdevumus, tāpēc līguma izpildes laikā slēgtas vairākas papildu vienošanās, būtiski palielinot kopējās būvniecības izmaksas un nomas maksu.
Revīzijā tika konstatēts, ka nekustamie īpašumi netiek efektīvi apsaimniekoti, tāpēc to stāvoklis būtiski pasliktinās.
Pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma tika nomainīta arī VNĪ padome. Patlaban VNĪ padomes priekšsēdētājs ir Jānis Jankovskis, viņa vietnieks ir Aldis Fromanis, kā arī vēl padomē iecelts Matīss Markus. Savukārt iepriekš VNĪ padomes priekšsēdētājs bija Modris Sprudzāns, viņa vietnieks - Jānis Brengulis, bet padomes locekļi bija Guntis Gūtmanis un Arnis Razminovičs.
Jaunajai padomei tika uzdots sagatavot līdzšinējās VNĪ valdes darba novērtējumu, tādējādi nodrošinot, ka padomes turpmāko darbu neietekmētu līdzdalība iepriekšējo lēmumu pieņemšanā.
VNĪ vienīgais akcionārs ir valsts (100% akciju), un valstij piederošo kapitāla daļu turētāja ir Finanšu ministrija. VNĪ nodarbojas ar nekustamo īpašumu izīrēšanu, iznomāšanu, pirkšanu, pārdošanu un citiem darījumiem. Pērn VNĪ strādāja ar aptuveni 5,1 miljona latu peļņu, kas ir divas reizes vairāk nekā 2007.gadā, bet uzņēmuma apgrozījums pieauga par 2,2 reizēm un bija 20,42 miljoni latu.