"Piedāvāju valdībai, kā arī koalīcijas partneriem jaunu 2010. gada budžeta projekta sagatavošanas metodi, proti, izvērtēt valsts izdevumus atbilstoši funkcijām un darīt to prioritārā secībā. Ceru, ka šis seminārs palīdzēs mērķtiecīgāk virzīties uz nākamā gada budžeta projekta sagatavošanu, tādēļ no valdības pārstāvjiem sagaidu konstruktīvus un izsvērtus priekšlikumus," skaidro finanšu ministrs Einars Repše.
Ceturtdien Finanšu ministrijā notika valdības un
valdības koalīcijas partiju vadītāju darba seminārs par valsts 2010.
gada budžetu.
Šobrīd FM pabeigts darbs pie valsts 2010. gada budžeta bāzes izdevumu sākotnējās izvērtēšanas.
Lai gūtu precīzu priekšstatu par valsts budžetā paredzētājiem izdevumiem, kā arī vienotos par priekšlikumiem izdevumu samazināšanai, semināra laikā ministriem piedāvāts budžeta izdevumu pozīciju sadalījums pa funkcijām, par pamatu ņemot valdības funkciju klasifikāciju. FM izmantoja Valsts kancelejas apkopoto ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu izdevumu sadalījumu atbilstoši valsts realizētajām funkcijām. Lai detalizētāk izvērtētu funkcijai paredzēto finansējumu, semināra dalībnieki varēs iepazīties arī ar apakšfunkciju sadalījumu un to īstenošanai paredzēto finansējumu, kā arī sadalījumu pa resoriem, kas veic šīs funkcijas, paziņojumā norāda FM.
Atsevišķi izdalītas šādas pamatfunkcijas, kuras iespējams izskatīt arī apakšfunkciju griezumā:
-
neatkarīgo iestāžu darbība – Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles u.c. iestāžu izdevumi to funkciju realizēšanai;
-
valsts politiku veidošana – funkcijas, kas saistītas ar politiku veidošanu; galvenokārt ministriju centrālo aparātu un ministriju padotības iestāžu funkcijas, kas saistītas ar normatīvo aktu izstrādi un atzinumu sniegšanu;
-
valsts pārvaldes iestāžu darbība – funkcijas, kas saistītas ar valsts pārvaldes iestāžu veicamo kontroli un uzraudzību politiku ieviešanai; galvenokārt finansējums dažādu valsts aģentūru, komisiju, dienestu u.c. iestāžu darbībai, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts kasei, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram utt.
-
valsts parāda vadība un iemaksu veikšana Eiropas Savienības budžetā;
-
sociālā aizsardzība – valsts pensijas, invaliditātes, maternitātes un slimības pabalsti, kā arī nodarbinātības pabalsti u.tml.;
-
ar ārvalstu finanšu palīdzību saistīti izdevumi;
-
veselības, izglītības, aizsardzības, kultūras,
-
sabiedriskā kārtības un drošības, kā arī vides aizsardzības jomu funkcijas.
FM atgādina, ka visu koalīcijas partiju parakstītā vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam paredz, ka, sagatavojot valsts budžetu 2010. gadam, ir nepieciešams veikt fiskālās konsolidācijas pasākumus 500 miljonu latu apmērā vai ne mazāk kā 4% apmērā no IKP.
Pašlaik provizoriski
tiek prognozēts, ka papildu ienākumi varētu veidot 91 miljonu latu.
Tādēļ, lai nodrošinātu fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu
apmērā, 2010. gada budža izdevumi jāmazina par aptuveni 409 miljoniem
latu, salīdzinot ar 2010. gada budžeta izdevumu bāzi, informē FM.