Viņš klāstīja, ka papildus 90 miljonus nākamā gada budžetā Finanšu ministrija (FM) ir iecerējusi iegūt ieviešot jaunus nodokļus – kapitāla pieauguma nodokli, kas būs “samērā maigs” 10% apmērā un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). FM ir piedāvājusi trīs variantus, kā to varētu aprēķināt. E.Repše aizstāv pirmo variantu - dzīvokļiem un dzīvojamām mājām piemērot 1,5% likmi, nosakot minimālo neapliekamo platību. Viņaprāt, tad lielāks slogs gultos uz neapdzīvotiem īpašumiem vai luksusa platībām. “Pavisam vienkārši, ja Saeima lems, ka nodoklis nav jāievieš, mēs to neieviesīsim, bet atbilstoši būs par lielāku summu jāmazina izdevumi,” uzsvēra E.Repše. Atgādinām, ka vienošanās par jaunu nodokļu ieviešana nākamgad koalīcijā vēl nav panākta.
Uz jautājumu, ko viņš var šobrīd pateikt cilvēkiem, ar ko jārēķinās nākamajā gadā, viņš atbildēja, ka skaidra ir summa par kādu budžets jāsamazina, ja tiek ieviesti jauni nodokļi, taču uz kā rēķina mazinās, ministrs atbildēt nevarēja.
“Šobrīd varam pilnīgi noteikti pateikt - ja nodokļu ieņēmumi tiks palielināti par plānotajiem 90 miljoniem latu, budžeta samazinājums būs nepieciešams tikai aptuveni 409 miljonu latu apmērā. Tas ir tas, ko var pateikt konkrēti. Veselības aprūpei garantēsim 3,4% [407 miljonus latu] no IKP. Neko vairāk es šobrīd negribētu cieti solīt, jo samazinājumam būs jāpakļauj visas valdības realizētās funkcijas, jo pretējā gadījumā nepieciešamo summu nesavāksim.”
Viņš pauda, ka valdība ir noskaņota pensijas nākamajā gadā nesamazināt, tomēr sociālā budžeta izdevumi būs jāmazina. “Bez kaut kādas ekonomijas arī sociālajā jomā mēs diez vai varēsim pilnus 400 miljonus nokomplektēt. Valdības politika un nostādne ir, ka pensijas mēs aizsargāsim, bet citus sociālos izdevumus nāksies samazināt vai pārskatīt. Kādus tieši, par to ir pāragri runāt.” Jāvērtē būšot uzmanīgi, taču rezultāts esot jāsasniedz.
E.Repše uzskata, ka noņemt var tikai no lielajām pozīcijām, savukārt, piemēram, aizsardzība, dažādi dienesti, kultūra, atpūta, sports, katra atsevišķi tērējot aptuveni 100 miljonus latu un, pilnībā visu likvidējot, ietaupītu tikai 120 miljonus. Tas nebūs risinājums, viņš pauda. Tādēļ, acīmredzot, samazinājums būšot jāparedz visās funkcijās. Debates valdībā būs par to, ko mazināt.
Lai arī kopš PVN paaugstināšanas pagājis vairāk kā pusgads, E.Repše nevarēja atbildēt uz jautājumu, ko tas ir devis. Ieņēmumi esot mazāki, taču neesot skaidrs, vai iekasēts mazāk, tāpēc ka paaugstināta likme, vai tāpēc ka samazinājusies ekonomiskā aktivitāte un cilvēki iepērkas mazāk. “Ja man būtu šodien jāizvēlas, es nebūtu cēlis PVN, bet izvērtēt, vai tas efekts ir bijis viennozīmīgi negatīvs, kā to daži apgalvo, arī nav amata.” PVN likme līdz 21% tika paaugstināta janvārī.
Atgādinām, ka patlaban FM min trīs iespējamos NĪN piemērošanas variantus. Pirmais paredz piemērot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1,5% likmi, nosakot minimālo neapliekamo platību: dzīvokļiem – 50 kvadrātmetri, individuālām dzīvojamām mājām – 100 kvadrātmetri. Pēc FM aplēsēm, 40% dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem un 57% individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, realizējot šo variantu, nekustamā īpašuma nodokļa slogs 2010.gadā nepalielinātos.
Otrais variants paredz piemērot 1,5% likmi, nosakot minimālo neapliekamo platību par katru mājoklī reāli dzīvojošo personu: dzīvokļiem – 25 kvadrātmetri, mājām – 50 kvadrātmetri.
Savukārt trešais variants paredz piemērot pazeminātu likmi visai dzīvokļu un individuālo dzīvojamo māju platībai 0,4% apmērā, nenosakot minimālo neapliekamo platību. Kā skaidro FM, šis variants nodrošina vienmērīgu nodokļa sloga pieaugumu visām iedzīvotāju grupām, bet ir nelabvēlīgāks pret materiāli mazāk nodrošināto sabiedrības daļu, kas pārsvarā dzīvo nelielos mājokļos.