Tāpēc komisija vēlas saņemt atbildes uz virkni jautājumu arī no finanšu ministra Einara Repšes," skaidroja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča."Tāpat lūkosimies pašas Veselības ministrijas iekšienē, jo nav pārliecības, ka no ierēdniecības puses ir izdarīts viss iespējamais, lai ietaupītu valsts līdzekļus. Piemēram, šobrīd lietderīgi varētu būt atteikties no greznu un dārgu telpu īres," piebilda A.Barča."Pārdalot naudu no vienas kabatas otrā, tās vairāk nekļūs un, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, bez papildu finansējuma neiztikt," šā brīža situāciju sēdē skaidroja veselības ministre Baiba Rozentāle. Sanāksmē īpašu uzmanību vērsa Kurzemes slimnīcu nākotnei. Taujāta par slimnīcu nākotni, Rozentāle apliecināja, ka valstī plānots saglabāt trīs universitātes slimnīcas un septiņas reģionālās slimnīcas. Kurzemē reģionālās slimnīcas saglabātu Ventspilī un Liepājā. Pārējās Kurzemes slimnīcās darbu turpinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes un diennakts traumpunkti.Tomēr Talsu mediķi norādīja, ka joprojām neatbildēts ir jautājums par Talsu slimnīcas nākotni. Šobrīd tā atbilst visām lokālās slimnīcas prasībām, taču, ja spēkā paliek lēmums par būtisku finansējuma samazinājumu, ar paredzēto valsts dotāciju nepietiks pat traumpunkta uzturēšanai.Visi Kurzemes slimnīcu vadītāji atzina, ka saskaras ar akūtu finansējuma trūkumu. Neskatoties uz to, ka jūlijā Ventspils slimnīca sniedza tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras noteiktās kvotas ir pārsniegtas divas reizes. "Slimnīcas ir ķīlnieki starp pacientiem, kuriem palīdzība nepieciešama nekavējoties, un valsti, kura par to nemaksā," pauda Ventspils slimnīcas valdes loceklis Dainis Gīlis.Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš atzina, ka ekonomiskās grūtības ir stimuls izveidot finansiāli pamatotu veselības sistēmu un viņa vadītā slimnīca ir atvērta sarunām par apvienību veidošanu. Šādas apvienības ir virziens, kurā jāiet, taču dzīvotspējīgas tās būs tikai tad, ja lēmumi būs pārdomāti un balstīti uz pienācīgiem finanšu resursiem, piebilda citu slimnīcu pārstāvji.
Repšem lūgs skaidrot, vai iespējams rast papildu līdzekļus veselības aprūpei
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūgs finanšu ministram Einaram Repšem (JL) skaidrojumu par iespējām budžetā rast papildu līdzekļus veselības aprūpes nozarei, taču vienlaikus aicināja turpināt naudas līdzekļus meklēt Veselības ministrijas budžetā."Šodien visi centieni viest skaidrību par slimnīcu nākotni atdūrās pret Veselības ministrijas amatpersonu teikto, ka viss atkarīgs no tā, kad un cik liels papildu finansējums tiks rasts veselības nozarei.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.