Kā ziņots, Saeimai ceturtdien jālemj par pilnvarojumu valdībai slēgt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai tiktu pie nākamās aizdevuma daļas, kā arī, ņemot vērā Satversmes tiesas lēmumu pensiju lietā. Koalīcijas partiju vidū gan nav vienprātības, vai šāds pilnvarojums būtu sniedzams likuma, vai tikai lēmuma veidā.Ministra ziņojumā tiek vēstīts, ka ir plānots turpināt strukturālās reformas – ar starptautisko palīdzību un sadarbībā ar sociālajiem partneriem plānots sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā, savukārt, lai atvieglotu 2011.gada budžeta sagatavošanas procesu, plānots sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu svarīgākajās nozarēs.Tai pat laikā dokumentā tiek atzīts, ka līdzšinējā rīcībā atbilstība strukturālo reformu nosacījumiem nav bijusi pilnīga. EK un SVF paredzējušas lielāku progresu svarīgākajās strukturālajās reformās, piemēram, reformējot sociālos pabalstus, stiprinot valsts finanšu ietvaru un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, kā arī mazo un vidējo uzņēmēju pieeju finansējumam.Ziņojumā gan pausts viedoklis, ka ir panākts labs progress, ieviešot reformas izglītības un veselības nozarē, tāpat arī valsts sektora konsolidācijā gan strukturālā, gan valdības līmenī. Pozitīvi esot arī tas, ka atvēlēts būtiski vairāk līdzekļu Eiropas Savienības (ES) fondu finansētajiem projektiem un process tika vienkāršots. Ministra vēstījumā gan atzīts, ka vispārējais ES fondu apguves līmenis varētu būt lielāks un ir jāpanāk lielāks progress atsevišķos vadības jautājumos. Dokumentā minēto apņemšanos vidū ir arī plāns līdz 2010.gada jūnija beigām, konsultējoties ar starptautiskajām organizācijām un svarīgākajām iesaistītajām pusēm, sagatavot politikas dokumentu par ilgtermiņa nodokļu reformu.Ministra vēstījumā norādīts, ka attiecībā uz ieņēmumiem var izrādīties nepieciešamas turpmākas nodokļu korekcijas, lai atbalstītu konsolidāciju, ietverot turpmāku nekustamā īpašuma un automašīnu nodokļa reformu un, ja nepieciešams, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanu. “Tas sniegtu ievērojami vairāk ienākumu nekā šobrīd, būtu mazāk traumējoši un sociāli pieņemamāk,” teikts dokumentā.Lai palīdzētu kredītņēmējiem pārvarēt ekonomiskās grūtības, vienlaikus nepieļaujot ļaunprātīgu situācijas izmantošanu, novērstu nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumus un radītu motivāciju bankām piedāvāt parādu atvieglojumus, skaidri noteiktai mājsaimniecību kredītņēmēju grupai varētu piedāvāt kredītu maksājumu garantijas līdz pat diviem gadiem apmaiņā pret kredīta restrukturizāciju no banku puses, ieskaitot aizdevuma pamatsummas samazināšanu. Šī shēma būtu pieejama tikai primārā mājokļa hipotekārajiem kredītiem līdz 100 000 latiem, norādīts ziņojumā.
Tajā arī minēts, ka līdz 2010.gada jūnija beigām, ņemot vērā ekonomikas un demogrāfiskās prognozes, ieteicams pārskatīt sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmu, lai nepieciešamās izmaiņas varētu ieviest pēc 2012.gada.
Savukārt līdz 2010.gada marta beigām Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma ietvaros iecerēts ieviest efektīvu sankciju procedūru par valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu individuālām vajadzībām. Līdz 2010.gada jūnija beigām plānots sagatavot fiskālās atbildības likumprojektu, kura uzdevums būs uzturēt piesardzīgu politiku – ierobežot valdības parādu un valsts budžeta deficītu, kā arī samazināt fiskālās politikas procikliskumu.
Ieceres attiecas arī uz uzņēmējdarību. Līdz 2010.gada marta beigām plānots pieņemt priekšlikumus par ēnu ekonomikas jautājumu un nedeklarētās nodarbinātības jautājumu risināšanu, tai skaitā, ievērojami palielinot kontroļu intensitāti un uzlabojot koordināciju starp attiecīgajām iestādēm un piemērojot pietiekami nopietnus administratīvos naudas sodus, ja tiesību akti netiek ievēroti. Iecerēts, ka līdz šim laikam darbību uzsāks arī īpaša programma mazo un mikro uzņēmumu atbalstam
Ziņojumā pausts viedoklis, ka nepieciešams pārveidot Latvijas Hipotēku un zemes banku (LHZB). Rīcības plānu iecerēts pieņemt līdz maijam. "Ir jāplāno attīstības pamatdarbību – MVU finansēšana, uzņēmējdarbības uzsākšana, infrastruktūra un citi nacionālās attīstības projekti – koncentrēt atsevišķā ar attīstības darbību saistītā iestādē, kas tiks pakļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzībai," norādīts dokumentā. Sadarbībā ar LHZB vadību plānots izstrādāt plānu, kas risinās ienākumus nenesošo aktīvu problēmu un formulēs vidēja termiņa LHZB finansēšanas programmu. Līdz plāna izstrādes pabeigšanai banka atturēsies no jaunu ārvalstu aizņēmumu piesaistes.
Ziņojumā atzīts, ka pēc 2010.gada būs nepieciešami ievērojami papildu pasākumi, lai 2012.gadā sasniegtu Māstrihtas kritērijus un 2014.gadā sāktu eiro ieviešanu.
Vēstule SVF un memorands ar EK veidoti, balstoties uz Latvijas nacionālās valūtas – lata – stabilitāti, piebilsts dokumentā.