Režisora Kristapa Streiča bojāejā vainojama pilota kļūda

TNGIIB  konstatējis, aviācijas nelaimes gadījuma pamatcēlonis bijis "cilvēka faktors" – kas izpaudās pilota kļūdaini pieļautajā lēmumā, izvēloties bīstamāko maršrutu- pārlidot kokiem apaugušu augstieni ar nestabili darbojošos dzinēju.Negadījums notika pagājušā gada 2.oktobrī Daugavpils novada Vecsalienes pagastā.Tur deltaplāns bija aizķēris koku galotnes un avarējis. Divi cilvēki – pilots un K. Streičs – pēc avārijas palikuši karājoties kokos vairāk nekā desmit metru augstumā. Režisors ar galvu uz leju karājies aptuveni divas stundas.Ugunsdzēsēji pēc signāla saņemšanas par negadījumu ieradās notikuma vietā apmēram pēc 40 minūtēm, jo bija grūtības precīzi noteikt tā atrašanās vietu. Apkārtnes reljefa dēļ piebraukt pie avarējušā motodeltaplāna un izmantot izbīdāmās kāpnes, lai noņemtu cietušos, nebija iespējams, tādēļ glābšanas pasākumi aizņēma daudz vairāk laika.Režisors no smagajām traumām vēlāk slimnīcā mira. Pilotu slimnīcā nogādāja ar krūškurvja sasitumu.SIA “Daugavpils lidlauks” valdes loceklis Viktors Puzāns aģentūrai BNS skaidroja, ka Daugavpils lidlauka lidaparātu nosēšanās un pacelšanās josla ir 1023 metrus gara. “Savukārt teritorija, no kuras šādi lidaparāti, kā motodeltaplāns, var pacelties gaidā, ir 24 hektārus plaša. Teritorija nav iežogota. Tāpēc kontrolēt, kas atnāk, no kurienes paceļas gaidā, kur lido, ma, kā vienīgajam darbiniekam nav nekādu iespēju. Visi gaisa kuģi, kuri vēlas pacelties, nolaisties vai tiem nepieciešams kāds serviss, ir ierakstīti reģistrācijas žurnālos. Tas, ka pilnībā nenotiek lidojošo gaisa kuģu uzskaite, nav taisnība,” atzina V.PuzānsV. Puzāns norāda, ka pilota un K. Streiča lidojums ir bijis patvaļīgs. “Tie ir piloti, kas ar lidošanu nodarbojas kā ar hobiju. Vai viņi šo pasažieri paņēma līdzi manā aerodromā, vai Grīvas aerodromā – vai man ir iespēja kontrolēt katru šo cilvēku soli? Lidlauks strādā saskaņā ar ekspluatācijas instrukciju. “Daugavpils lidostas” štatā atrodas divi cilvēki – grāmatvedis un direktors. Es nevaru vienlaicīgi atrasties gan birojā pilsētā, gan lidlaukā. Incidents notika sestdien, pulksten 16.45 vakarā.” V. Puzāns pauž, ka neskatoties uz normatīviem, ir cilvēki, kas iepērk lidošanas tehniku un pieņem lēmumu lidot, kā vēlas. “Lai kontrolētu šo situāciju, Civilās aviācijas administrācijai jāizveido darbinieku štats. Šī problēma pastāv ne pirmo gadu un nav atrisināta,” tā lidlauka pārstāvis. Civilās aviācijas aģentūras “CAA” direktors Māris Gorodcovs atklāja, ka neatļautu lidojumu problēma bijusi izplatīta vairākus gadus atpakaļ. “Mēs sākām viņus tvarstīt un gan ar labu, gan ar ļaunu piespiedām viņus reģistrēties,” tā viņš. Šobrīd tiesības kontrolēt lidotājus ir arī policijai, kas daudzus lidotājus ir mobilizējis un piespiedis legalizēties. “Policija ir visā republikā un rezultāts ir. Pa pagājušajiem diviem gadiem administratīvi sodīti 200 lidotāji. Pašlaik sods ir 250 latu,” pauž M. Gorodcovs. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja ziņojumā ieteikto rekomendāciju CAA veikt ārpuskārtas vispārējās aviācijas lidlauku kontroli, lai atklātu, vai lidlaukā veic izlidojošo cilvēku personas datu reģistrāciju, M. Gorodcovs vērtē skeptiski. “Jebkurā sertificētā lidlaukā ir atbildīgais, un viņa pienākums ir fiksēt lidojumus. Rekomendācija uz papīra labi izskatās, bet dzīvē to grūti iedzīvināt. Vispārējās nozīmes lidlauki kādam pieder, un īpašnieks nav klāt. Ja tajā ir vairāki lidaparāti, kas nepieder viņam, bet draugiem un paziņām, kas tur nobāzējušies. Veicot lidojumus, kurš tad grib būt par to uzraugu, kurš stāvēs klāt ar bloknotu un reģistrēs, kurš paceļās un nolaižās, un kāds ir uzvārds pilotam?” skaidro CAA direktors.M. Gorodcovs saka, ka pilotu kontrole turpinās, taču izslēgt šādus gadījumus nevar. Lielākā daļa vietu, no kurām veic lidojumus, nav sertificētas, piemēram, pļavas, kas pieder īpašniekiem. “Pa reģioniem šo pilotu nav daudz. Ja viņu vienreiz pieķer, viņš apzinās, ka otrreiz būs smagāk. Kopumā situācija jau nav kritiska. Vienmēr būs procents, kas lidos neatļauti. Tā vairs nav masveida parādība,” tā M. Gorodcovs.Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja mājaslapā atrodamajā nobeiguma ziņojumā par nelaimes gadījumu ar motodeltaplānu secināts, ka motodeltaplāns "Kvant 03S" nav reģistrēts Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā. Šā iemesla dēļ saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem lidojumu ar gaisa kuģi nebija atļauts veikt, ziņo BNS. Izmeklētāji arī secinājuši, ka lidojums no Daugavpils lidostas veikts bez iepriekšējas paziņošanas lidlauka ekspluatantam un nebija reģistrēts lidojumu reģistrācijas žurnālā.Secināts, ka dzinēja periodiskās tehniskās apkopes reglamenta darbi bija veikti saskaņā ar reglamenta darbu veikšanas plānu, bet tos neveica sertificēts personāls. Tehnisko apkopi veica un tehnisko dokumentāciju noformēja gaisa kuģa pilots.Pēc veiktajiem izpētes darbiem konstatēts, ka motodeltaplāna dzinēja iekārtas ir tehniskā kārtībā, tādējādi tā tehniskais stāvoklis nevarēja kļūt par aviācijas nelaimes gadījuma cēloni.Dzinēja temperatūras paaugstināšanās un jaudas zudumi, iespējams, notikuši sarmas izveidošanās dēļ dzinēja karburatoros, veicot lidojumu, kad bija paaugstināts gaisa mitrums.Motodeltaplāna pilota lidošanas pieredze bijusi neliela, un lidojumus pilots veicis reti.Iespējams, lidojot pāri augstienei virs koku galotnēm, neuzmanības dēļ tas aizķēris kokus.Aviācijas nelaimes gadījuma pamatcēlonis bija "cilvēka faktors", kas izpaudās pilota kļūdaini pieņemtajā lēmumā, izvēloties bīstamāko maršrutu – pārlidot ar kokiem apaugušu augstieni ar nestabili strādājošu dzinēju, teikts ziņojumā.Šo nelaimes gadījumu veicinošie faktori bija neliela lidojumu pieredze veikt patstāvīgus lidojumus, kā arī vides un fizisko faktoru iedarbība uz pilotējamo aparātu, lidojot virs ūdenstilpēm.Ziņojumā arī minēts fakts, ka pēc Daugavpils slimnīcas izraksta no pacienta medicīniskās kartes redzams, ka pilots patvaļīgi atstājis medicīnas iestādi un pārbaude par apreibinošo vielu ietekmi tur netika veikta. Šā iemesla izmeklētāji nevarēja veikt analīzi un secināt, vai bija apreibinošo vielu ietekme un vai tā varēja atstāt iespaidu uz pilota veselības stāvokli.Ziņojumā arī minētas vairākas lidojumu drošības rekomendācijas. Tās adresētas Civilās aviācijas aģentūrai.Eksperti, piemēram, rekomendē veikt ārpuskārtas sertificēto vispārējās aviācijas lidlauku kontroli, lai konstatētu, vai ir noteikta izlidojošo pasažieru personas datu reģistrācijas kārtība un vai šādi dati tiek reāli fiksēti, kādā veidā tiek veikta izlidojošo gaisa kuģu un personu reģistrācija.Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Inguna Pužule aģentūrai BNS pastāstīja, ka Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja ziņojums policijā ir saņemts un policija ar to iepazīstas. Joprojām turpinās izmeklēšana iepriekš sāktajā kriminālprocesā.Negadījums notika pagājušā gada 2.oktobrī Daugavpils novada Vecsalienes pagastā.Tur deltaplāns bija aizķēris koku galotnes un avarējis. Divi cilvēki – pilots un Streičs – pēc avārijas palikuši karājoties kokos vairāk nekā desmit metru augstumā. Režisors ar galvu uz leju karājies aptuveni divas stundas.Ugunsdzēsēji pēc signāla saņemšanas par negadījumu ieradās notikuma vietā apmēram pēc 40 minūtēm, jo bija grūtības precīzi noteikt tā atrašanās vietu. Apkārtnes reljefa dēļ piebraukt pie avarējušā motodeltaplāna un izmantot izbīdāmās kāpnes, lai noņemtu cietušos, nebija iespējams, tādēļ glābšanas pasākumi aizņēma daudz vairāk laika.Režisors no smagajām traumām vēlāk slimnīcā mira. Pilotu slimnīcā nogādāja ar krūškurvja sasitumu.Pēc avārijas dažos plašsaziņas līdzekļos un interneta vidē ugunsdzēsējiem pārmesta vilcināšanās Streiča glābšanā. Tāpat glābējiem pārmesta ciniska attieksme pret notikušo.Dienesta pārbaudē gan tika atzīts, ka Daugavpils ugunsdzēsēju rīcībā saistībā ar deltaplāna avāriju, veicot glābšanas darbus, nav saskatāmi normatīvo aktu prasību un dienesta disciplīnas pārkāpumi.