Režisors Goba: deputāti demonstrē padomju domāšanu

Trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputāti diskutēja par filmu nozares nākotni Latvijā. Plašākās debates izraisīja K. Gobas filma "homo@lv", kas pēc nedēļas kā pirmā dokumentālā filma no Latvijas tiks demonstrēta Berlīnes kinofestivālā. Nacionālā kino centra (NKC) pārstāvji šo filmu arī uzdāvināja komisijas deputātiem, ziņo BNS.

Visemocionālāk par šo jautājumu izteicās komisijas locekle un bijusī kultūras ministre Inguna Rībena ("Vienotība"), kura pauda sašutumu, ka filmu nozares ekspertiem "homo@lv" tēma šķitusi svarīga un atbalstāma.

Viņa gan atzina, ka Gobas filmu nav redzējusi, taču uzskata tajā iekļauto tēmu par tik mazsvarīgu uz kopējo problēmu fona, ka, visticamāk, to arī neskatīsies.
I.Rībena arī pauda bažas, vai "homo@lv" pamattēma - attieksme pret gejiem Latvijas sabiedrībā - tiešām būtu izceļama, domājot par Latvijas nākotni.

K. Goba savukārt uzsver, ka vairums no komisijas šo filmu nemaz nav redzējuši, taču viedoklis jau izveidojies. “Tā ir filma nevis par homoseksuāļiem, bet par Latvijas sabiedrību. Esmu neizpratnē, ka deputāti tik daudz nosodīja filmu, ar kuru nav iepazinušies,” tā režisors. “Es biju gaidījis diskusijas par saturu un par atainojumu, bet ne to, ka man pateiks – tā neder definīcijas un mēs to neskatīsimies,” sašutis K. Goba.

Deputāti izvirzīja viedokli, ka galvenajam kritērijam finansējuma piešķiršanai Latvijas filmām jābūt filmas ieguldījumam patriotisma audzināšanā vai jaunās paaudzes izglītošanā. Vairāki deputāti pauda viedokli, ka niecīgais valsts atbalsts būtu jāizmanto lietderīgāk, rūpīgāk izvērtējot filmas un to tēmas, kam tiek piešķirts valsts finansējums.

Savukārt uzaicinātie filmu nozares pārstāvji, uzskata, ka tas liecina par šauru skatījumu uz Latvijas filmu nozares attīstību. “Turklāt mēs jau veidojam izglītojošas filmas, piemēram, mūsu “Pieci stāsti par dabu” ir starp 15 labākajām izglītojošām filmām Eiropā pērn un šīs filmas ir uzdāvinātas visām skolām. Mūsu nacionālajā kino jābūt visplašākajam žanru klāstam, jo mums ir ļoti dažāda sabiedrība,” ir pārliecināts režisors.

Viņš atgādina, ka normāli Eiropā nenotiek, ka valsts dod naudu un norāda – taisiet filmas, lūk, par sekojošām tēmām. Tā notiek tādas valstīs kā Krievija vai ASV, kur režisori taisa patriotiskas filmas par Vjetnamas karu vai Aizkaukāza notikumiem un tamlīdzīgi.

"Ja gribam iet uz demokrātisku un atklātu sabiedrību, par šīm lietām ir jārunā," atzina NKC vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga. Viņa pauda uzskatu, ka jābūt balansam starp dažādām tēmām, turklāt katru gadu tiek veidotas arī filmas, kas pozitīvi uzrunā sabiedrību, piemēram, pašlaik gatavošanā ir Aigara Graubas spēlfilma "Sapņu komanda 1935".

Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe piebilda, ka "homo@lv", kas kļuvusi par diskusijas karsto punktu filmas starptautisko panākumu dēļ, nav stāsts par gejiem, bet gan daudz plašāks Latvijas sabiedrības spogulis.

Tomēr arī Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība ""Visu Latvijai!"- TB/LNNK") norādīja, ka "dažādi augoņi jau no malu malām tiek rādīti" un rosināja vairāk koncentrēties uz filmām, kas vērstas uz patriotisma audzināšanu, vēstures sasniegumu atspoguļošanu.

Uz šiem ierosinājumiem visskarbāk reaģēja G. Grūbe, norādot, ka kino kā ideoloģijas propagandas ierocis ir tikai autoritārās un totalitārās valstīs, bet demokrātiskā valstī vienīgais kritērijs ir labs kino, nevis patriotisks vai vēsturisks kino. "Nevaram sākt darboties kā propagandas mašīna," piebilda Gailīte-Holmberga.

R.Dzintars precizēja, ka nevēlas sludināt totalitāru ideoloģiju, tomēr, ja tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda un tās ir maz, jādomā ne tikai par to, lai filma būtu laba, bet arī lai tā dotu labumu sabiedrībai.

K. Goba uzskata, ka epitets “augoņi” ir nepamatots. “Deputāti konstruē apgalvojumus, nezinot, par ko ir stāsts. Diemžēl mēs turpinām būt postpadomju valsts ar cieņas trūkumu pret līdzcilvēkiem,” tā režisors par deputātiem.

"Ir skaisti, ka mākslinieki var taisīt to, par ko tajā brīdī sajūt vajadzību. Bet mēs šeit pārstāvam nodokļu maksātāju naudu, kuri ne vienmēr uzskata, ka valstij būtu jāatbalsta šādas intelektuālas rotaļas," turpināja I.Rībena. "Mūsu laikos mākslinieki iedomājas, ka var rotaļāties ar sabiedrības līdzekļiem!"

Deputāte ieslīga arī plašākā apcerējumā par sabiedrības vērtībām kopumā. "Lūgšanas pirms launaga bērnudārzā izrādās nevēlamas, bet pornogrāfisks plakāts pie Nacionālā teātra ir labi. Un tā ir Eiropa!" sašutusi bija I.Rībena. Viņa arī kritizēja Latvijas Cilvēktiesību centra vadītājas Ilzes Brands-Kehris atļaušanos norādīt, kādas cilvēktiesības būtu jāievēro attiecībā pret minoritātēm, bet aizmirst par trūkumā dzīvojošu Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesībām.