Rīdziniekiem visvairāk bail no narkomāniem

Acis viņiem ir tādas neprognozējamas, neviens nezina, kas viņiem var ienākt prātā,” stāsta viena no pētījuma autorēm socioloģe Brigita Zepa. Par otru lielāko grupu, kas rīdziniekos rada bailes, aptuveni ceturta daļa aptaujāto atzinuši jauniešu kompānijas. Krietni mazāk iedzīvotāju apdraudējumu izjūt no piedzērušiem cilvēkiem un krievu ekstrēmistiem, ko pieminējuši 5% latviešu.Pētījums parāda, ka Rīgā visnedrošāk jūtas Ziemeļu rajona un Latgales priekšpilsētas iedzīvotāji. No visiem aptaujātajiem 20% visdrošāk jūtas centrā, 30% - savos mikrorajonos, savukārt ap 11% no aptaujātajiem pilsētā jūtas droši jebkurā vietā un laikā, bet 39% droši nejūtas nekar un nekad. “Sievietes ir tās, kuras visvairāk jūtas apdraudētas, bet viņas ir tās, kuras cenšas izstrādāt dažādas drošības stratēģijas, lai nekļūtu par upuri,” rezultātus komentē B.Zepa. Izplatītākās drošības stratēģijas ir somas un maka sargāšana publiskās vietās, izvairīšanās no bīstamām kompānijām, vērtīgu priekšmetu neturēšana kabatās, velosipēdu pieslēgšana u.c.. Pētījuma autore saka, ka velosipēdu zagšana ir viens no lielākajiem apdraudējumiem, ko šodien izjūt rīdzinieki: "Jauniešu grupā, katrs varēja stāstīt, ka viņiem ir velosipēdi nozagti. Dažreiz tos pat atrod, bet nevar dabūt atpakaļ.”  Darbā uzmanība veltīta arī iedzīvotāju attieksmei pret policistiem. Tam, ka policijas klātbūtne paaugstina drošību, piekrīt 50% rīdzinieku, taču ir arī tādi, kas uzskata, ka policijas klātbūtne to mazina. Tādu ir aptuveni 4%. Policijas tēlu negatīvi ietekmē finansējuma samazinājums valstī. Cietušie sāk sevi uztvert, kā vainīgos, jo viņi ar savu maznozīmīgo gadījumu ir apgrūtinājuši ar darbiem pārslogotos policistus. “Ja policists tiek uztverts, kā upuris, saprotams, ka tas vairs nespēj cilvēkos izraisīt drošības sajūtu un uzticēšanos,” uzsver B.Zepa. Lai uzlabotu drošību, pētījuma autori iesaka iedzīvotājiem, sabiedriskajām organizācijām un policijai vairāk sadarboties, lai nodrošinātu savstarpēju informācijas un pieredzes apmaiņu. Iedzīvotājiem būtu arī jāuzlabo attiecības ar kaimiņiem, jo pasaules pieredze rāda, ka tas ir veiksmīgs risinājums drošības uzlabošanai dzīvesvietā. Savukārt rīdzinieki iesaka veidot informatīvas kampaņas par nedrošām vietām Rīgā, kā arī sabiedriskajā transportā brīdināt par kabatzagļiem. Pētījumu _Rīgas iedzīvotāju drošumspēja un tās paaugstināšanas iniciatīvas_ sadarbībā ar Pašvaldības policiju un Sabiedriskās kārtības uzturēšanas fondu veica nodibinājums _Baltic Institute of Social Sciences_. Termins “drošumspēja” nozīmē, ka cilvēkam ir noteiktas prasmes, kuras viņš var attīstīt, lai rūpētos par savu drošību.