Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (Tautas partija) intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" atzina, ka šī filma vēlreiz pierāda, ka cilvēkiem un politiķiem pirms intervijām būtu jānoskaidro, kam šī intervija plānota, kas ir filmas mērķis.
"Un tad nebrīnieties par to, ka, lūk, viņi tiek izmantoti klaji propagandiskā gabalā. Tas, ka Krievijā ir šāda tendence.. mēģināt Baltijas valstis un bijušās ietekmes teritorijas iezīmēt noteiktā mērcē, tas mums ir jāapzinās. Vai tur būtu nepieciešama īpašu notu sūtīšana, es esmu pārliecināts, ka nē, es domāju, ka mums nav jāpārspīlē šīs filmas nozīme," Riekstiņš klāstīja. Runājot par Latvijas reakciju, viņš norādīja, ka Ārlietu ministrija Krievijai notu nesūtīs, jo tā būtu "neadekvāta rīcība".
Pēc viņa domām, tas, kas būtu jādara, ir konsekventi runāt par Latvijas redzējumu par vēsturi. "Vai mēs vienosimies tuvākā gada, divu laikā par vienādu vēstures izpratni, droši vien, ka ne, bet es neredzu citu alternatīvu, kā vienkārši runāt," ministrs norādīja.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Krievijas filmu studija Trešā Roma, kura 2005. gadā uzņēma filmu "Baltijas nacisms" Krievijas telekanālā "TV-Centrs" demonstrēja savu jaunāko darbu - dokumentālo filmu Baltija. Kādas "okupācijas" vēsture (Прибалтика. История одной "оккупации"). Filma stāsta par Baltijas reģiona attīstību padomju gados. Raidījums Nekā personīga vēstīja, ka vairāki filmā intervētie personāži - Raita Karnīte, Helmuts Balderis, Alfrēds Čepānis - ir sašutuši par to, ka viņu stāstītais sagrozīts un pasniegts nepareizi.