"Es domāju, ka šī diskusija par komisāra amata kandidātiem ir priekšlaicīga. Es tiešām uzskatu, ka līdz Eiroparlamenta vēlēšanām, līdz brīdim, kad Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji vienosies par personu, kas vadīs jauno Eiropas Komisiju, turklāt vēl pastāvot atvērtam jautājumam par Lisabonas līgumu.. šī diskusija ir maķenīt samākslota un krietni pāragra," Riekstiņš atzina aģentūrai BNS.
Runājot par kritērijiem kandidatūru izvirzīšanas procesā, ministrs sacīja: "Es nedomāju, ka komisāra izvirzīšana būtu jāpārvērš par kaut kādu farsu tādā izpratnē, ka mēs izsludināsim konkursus vai ko tamlīdzīgu. Zinot, kāda ir citu valstu prakse, šis ir jautājums, kas ir parasti citās valstīs valdību kompetencē. Tā ir valdības atbildība deleģēt no konkrētās valsts cilvēku darbam Eiropas Komisijā, rīkot pārrunas ar cilvēku, kurš vadīs jauno Eiropas Komisiju, par iespējamo atbildības sfēru vai portfeli. Tā ir pietiekami sarežģīta un nopietna procedūra, kur aizrauties ar populismu nebūtu pareizi."
Ministrs uzsvēra - jo ātrāk dalībvalsts spēj piedāvāt kandidatūru, jo lielākas izredzes sarunās vienoties par atbildības sfēru. "Jo mēs ilgāk vilcināsimies, jo lielākas iespējas, ka mums tiks iedalīts atbildības lauks pēc "pēdējā pārpalikuma principa"," viņš atzina.
Riekstiņam arī bija grūti atbildēt uz jautājumu, par kuru jomu Latvijai vajadzētu uzņemties atbildību Eiropas Komisijā (EK). Viņš klāstīja, ka pašreizējās EK veidošanas procesā tika izveidoti jauni portfeļi, kādu līdz tam nebija, tostarp arī enerģētikas komisāra amats, kuru ieņem Latvijas pārstāvis Andris Piebalgs.
"Arī tas, kādas atbildības jomas tiek veidotas, lielā mērā būs atkarīgs no jaunā komisijas prezidenta.. Patlaban īstenībā ir neiespējami pateikt, kādi būs šie atbildības portfeļi," ministrs sacīja.
Viņš arī minēja, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu tiek izveidots EK viceprezidenta postenis, kura atbildībā būs ārējās attiecības. Patlaban ir vairāki komisāri, kuru atbildībā ir "fragments no ārējām attiecībām", piemēram, komisārs paplašināšanās jautājumos.
"Līdz ar to, kamēr nav zināms, kā jaunais komisijas vadītājs šo modeli redz, būtu diezgan primitīvi man teikt, kura sfēra mums būtu svarīga. Es varētu teorētiski teikt, ka tā pati enerģētika mums ir svarīga. Latvijai varētu būt svarīgi jautājumi, kas saistās ar transportu, kas saistās ar reģionālo politiku un attīstību. Tie ir tikai daži, ko es uz ātru roku varu iedomāties, bet tie arī nav vienīgie," Riekstiņš klāstīja.
"Iezīmēt vēlmju jomas - tas nav nopietni manā ieskatā," viņš piebilda.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks jūnija sākumā, savukārt 18. un 19.jūnijā notiekošajā Eiropadomes sanāksmē, kur tiksies valstu un valdību vadītāji, iespējams, varētu diskutēt par jauno Eiropas Komisijas prezidenta kandidatūru. Atkarībā no Eiropadomes lēmuma varētu prognozēt tālāko virzību šajā jautājumā.
Riekstiņš neoficiāli tiek minēts kā viens no iespējamajiem kandidātiem uz eirokomisāra amatu. Arī Tautas partijas līderis Mareks Segliņš uzskata, ka viņa partijas biedrs būtu piemērotākais kandidāts uz šo amatu.
Savukārt partija "Sabiedrība citai politikai" šonedēļ eirokomisāra amatam oficiāli izvirzījusi bijušo ārlietu ministru Arti Pabriku.