“Esmu nobažījies, ka ārpusē veidojas šaubas par Latvijas reputāciju, ko izraisa sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem. To rāda publikācijas arī starptautiskajos medijos. Iemesls, ka valsts vara nav pietiekami vienota sarunās ar palīdzības sniedzējiem. Iekšpusē var strīdēties par nodokļiem un daudz ko citu, bet ārpusē jānodod maksimāli vienots, saskaņots viedoklis. Tikai tā mēs varam panākt labvēlīgākus risinājumus saviem cilvēkiem. Graša vērta ir tā valdība, kas nespēj aizstāvēt savus iedzīvotājus. Tāda vara nav vajadzīga.”
Pēc viņa teiktā, ja ir redzami objektīvi apstākļi, kas traucē izpildīt vienošanos, neesot nekas nenormāls, ja tiek diskutēts par viena vai otra vienošanās elementa pārskatīšanu. Taču tam jānotiek sarunās, nevis vienpusēji laužot līgumu.
"Vēstuli parakstījām nepamatotā steigā un tagad mēs plātām rokas, jo
nezinām, kā rīkoties tālāk. Apzinoties, ka parakstītajā vienošanās
vēstulē ir elementi, kuri patlaban nav paceļami, par tiem ir jādiskutē,
lai nonāktu pie jaunas vienošanās,” uzskata M.Riekstiņš.
Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, starptautiskie aizdevēji uzstāj uz noteikta budžeta deficīta līmeņa sasniegšanu. "Man vairāk šķiet, ka šie 500 miljoni ir pausti no Latvijas puses, jo cik man bijušas neformālas tikšanās ar dažādu starptautisku finanšu institūciju pārstāvjiem, viņi uzskata, ka galvenais indikators ir budžeta deficīts – kā valsts sabalansēs savus izdevumus ar ieņēmumiem", atzina M.Riekstiņš.