ES līderu apstiprinātais Reformu līgums paredz, ka ES pilsoņiem, savācot vismaz vienu miljonu parakstu, būs tiesības apturēt tiesību akta tālāku virzību. Miljons pilsoņu parakstu gan būs jāsavāc no vairākām dalībvalstīm, skaidroja Riekstiņš.
Līgums lielāku lomu ES lēmumu pieņemšanā atvēl arī dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem, kas vienlaikus ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi saņems visu ES likumdošanas iniciatīvu projektus un par tiem varēs sniegt savu atzinumu. Ja 2/3 dalībvalstu parlamentu atzīs, ka jaunā likumdošanas iniciatīva neatbilst subsidiaritātes principam, tiesību akta tālāka virzība tiks apturēta.
Reformu līgums paredz daudz efektīvāku lēmumu pieņemšanas struktūru. Piemēram, ieviesīs pastāvīgu ES Padomes prezidenta amatu un jauna veida rotējošu dalībvalstu "grupu prezidentūru" Padomē. Latvijai kopā ar Itāliju un Luksemburgu prezidentūra ES Padomē tiks uzticēta 2015.gada pirmajā pusē. Līdz ar Reformu līguma ratifikāciju ES iegūs arī juridiskas personas statusu, kas dos ES slēgt starptautiskus līgumus, uzsvēra Riekstiņš.
Līgums paredz arī izveidot ES Augstā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos amatu. Augstais pārstāvis vadīs ES Ārlietu padomi un vienlaikus būs arī Eiropas Komisijas viceprezidents. Ārlietu ministrs cer, ka šī amata radīšana beidzot sniegs atbildi uz bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera uzdoto slaveno jautājumu "Kam lai es zvanu, ja vēlos uzzināt Eiropas viedokli?".
Vaira Paegle, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem no jaunā Reformu līguma uzskata iespēju nacionālajiem parlamentiem ietekmēt ES likumdošanas procesu, tomēr tas vienlaikus būs arī liels izaicinājums nacionālajiem parlamentiem.
Reformu līgumu ES valstu un valdību vadītāji parakstīs 13.decembrī Lisabonā (Portugāle). Ratifikācijai Saeimā Reformu līgumu valdība varētu virzīt jau nākamā gada janvārī, sacīja Riekstiņš. Viņš norādīja, ka referendums par Reformu līgumu paredzēts tikai Īrijā, bet visās pārējās ES dalībvalstīs to arī ratificēs nacionālie parlamenti.
Savukārt Normunds Popens, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ES, uzsvēra - Reformu līgums radīs juridisko bāzi ES tālākai pastāvēšanai. Viņš atgādināja, ka juridiski korekti būtu runāt par diviem līgumiem - līgumu par ES un līgumu par ES darbību. ES iegūstot juridiskas personas statusu, tiks pārtraukta līdzšinējā sarežģītā prakse, kad starptautiskie līgumi tika slēgti Eiropas Kopienas vārdā. Tāpat līdz ar jauno Reformu līgumu ES atteiksies no līdzšinējās trīs pīlāru struktūras, skaidroja vēstnieks.