Spītējot runām par līdzekļu tauību, Maskavas biroja prognozējamās vidējās uzturēšanas izmaksas būšot lielākas, nekā Briseles birojam.
Bijusī Latvijas ģenerālkonsule Sanktpēterburgā Iveta Sers, kura kļūs par jaunās pārstāvniecības vadītāju un vienīgo darbinieci, Dienai norādīja, ka biroja darbības sākšanas laiks atkarīgs no dažiem birokrātiskiem sīkumiem, bet runa ir par ilgāku laika periodu, nekā nedēļas. “Viss darbs, kas saistīts ar telpu atrašanu, nenotiek vienā dienā. Ja esat pazīstams ar Krievijas specifiku, tas ir jāsaprot,” viņa skaidroja.
Viņa arī uzsvēra, ka Maskava būšot tikai pārstāvniecības atrašanās vieta, bet tas nenozīmējot, ka aktivitātes aprobežosies ar šo pilsētu. Par konkrētiem rīcības plāniem un pārstāvniecības darbinieku skaitu gan vēl esot pāragri runāt, bet tās funkcijas būšot eksporta veicināšana un investīciju piesaiste, darbība kultūras jomā un sociālais bloks, piemēram, Rīgas pasniedzēju pieredzes nodošana ieinteresētām augstskolām Krievijā.
Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) stratēģiskās plānošanas vadītāja Inese Šīrava norāda, ka lēmums vērtējams neviennozīmīgi, jo pārstāvniecība Maskavā tūrisma nozarei ir labas ziņas, bet nedrīkst atstāt novārtā iestrādes Briselē. “No vienas puses ir budžeta taupīšanas pasākumi, no otras puses jau vairāku gadu garumā ieguldītie līdzekļi, iestrādes, kontakti, ko, protams, nebūtu vēlams pārtraukt. Droši vien Briselē būtu jāmeklē vismaz citas interešu pārstāvniecības formas, ja ne atsevišķs birojs,” viņa norāda.
“Kas attiecas uz pārstāvniecības atvēršanu Maskavā, tūrisma nozarei tas būtu pozitīvs ieguvums. Krievija ir Latvijai un Rīgai svarīgs tūrisma tirgus un pēdējos gados varam vērot strauju Krievijas tūristu skaita pieaugumu, kas skaidrojams ar pašvaldību, valsts un industrijas veiktajām aktivitātēm,” piebilst I.Šīrava.
Kritiskāk noskaņots gan ir politologs Ivars Ījabs. “Tas nevienam nav noslēpums, ka pašreizējā RD vadība ir tieši noskaņota sadarboties ar Maskavu,” viņš teica Dienai. Viņaprāt, Maskavas pārstāvniecības atvēršana neesot nekas slikts, tomēr, vienlaicīgi biroju slēdzot Briselē, tiek dots neveiksmīgs politisks signāls. Plānotā Maskavas biroja atvēršana norāda uz pārorientāciju austrumu virzienā, ko veicina “RD ar Ušakovu priekšgalā”, bet Rīgas mēram šāda reputācija neesot vajadzīga “simts gadus”, tādēļ šāda rīcība esot jo īpaši neveiksmīga, uzskata politologs.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar Nekā personīga pausto informāciju, RD birojs Briselē piecos darbības gados esot iztērējis 189 tūkstošus latu, tātad mazāk nekā 40 000 vidēji gadā. Pārstāvniecības Maskavā plānotais gada budžets ir 50 000 latu, bet A.Kononova iebilst, ka tās ir prognozējamās izmaksas, jo par konkrētām izmaksām ir grūti spriest, kamēr birojs vēl nav atvērts.
Uz aizrādījumu, ka Rīgas izmēra pilsēta Valensija Briselē uztur biroju ar 20 darbiniekiem, kuri cīnās par katru ES finansējuma eiro, A.Kononova atbildēja, ka “no visa iespējamā pieejamā ES finansējuma, kas paredzēts Rīgas pašvaldībai, ir apgūti vai atrodas ieviešanas procesā vairāk nekā 70%”.