Saimnieki tiem slāj nopakaļ, tomēr ar gudru ziņu zālienos nesēžas, vien rūpīgi raugās, kur liek kāju. Toties, ja sēdēšana zālienos iecerēta kā viesmīlības zīme, tad vietējos tikumus vēl neapguvušie tūristi, tur sēdēdami, tiešām iegūs aromātiskas zīmes uz bikšdibeniem - par neaizmirstamu piemiņu no Rīgas. Suņi, protams, joņo arī pa celiņiem, apostīdami pa kādam gājējam. Saistošajos noteikumos paredzētos uzpurņus vai pavadas viņu saimnieki pametuši mājās kā nevajadzīgus krāmus. Jo nav jau neviena, kas par to atgādinātu. Lai gan, no darba nākdams, gandrīz ik vakaru šķērsoju lielā jaunlatvieša vārdā nosaukto teritoriju, nekāda veida kārtības sargus neesmu redzējis. Ja par parkiem runāt, tad kārtībnieki drīzāk redzami sargājam Laimas pulksteni un Operas apstādījumus. Tur labāka reprezentēšanās un Rīgas kārtībniekiem raksturīgā laiskā pļāpāšana ar draugiem un paziņām. Interesanti, ko par to visu Rīgas domē domā sēdēšanas plānotāji. Zinu, ka vairākas piecgades ticis diskutēts par suņu pastaigu laukuma iekārtošanu Rīgā. Ar lieliem izdevumiem tāds tiešām iekārtots un gluži netālu no Kronvalda parka. Taču tas vāji apmeklēts. Jo daļā suņu saimnieku valdot uzskats, ka tur neizbēgamie kontakti starp viņu mīluļiem esot nehigiēniski, un acīmredzot tāpēc šādiem kontaktiem tiek izraudzīta Kronvalda parka prestižā zeme. Te nu Rīgas tēvu pienākums būtu ar visu laipnību un bardzību vārdos un darbos apliecināt, ka parkos suņu klātbūtne ir nehigiēniska ne tikai pašiem suņiem.
Rīgas parku sunizācija
Kamēr ļaudis diskutē, vai pieļaut eksperimentālu sēdēšanu zālienos, daļa Rīgas suņu un viņu īpašnieki par savām privilēģijām nešaubās. Uzraksti par suņu nepalaišanu parkos nozuduši un sen aizmirsti. Plašais Kronvalda parks ik vakaru - nez kāpēc tieši ap pusastoņiem - pārtop suņu parkā. Visu gabarītu četrkājainie draugi joņo pa zālieniem un stādījumiem, nokārtodami pa ceļam savas dabiskās un seksuālās vajadzības.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.